es atradu savējo kucēna vecumā decembrī,pirms Z-sv. Vecrīgā.
arī vēl patīk iet ārā un,kad nav slikta dūša-ēst.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

tas arii noziimee, ka jaadziivo

muuseejo atdeva braalis, jo vinjam nomira sieva, un pats netika ar suni galaa - nebija valjas, bija jaaiet uz darbu,. un suns 1 pats maajaas.. panjeemaam 2000. gada 24. decembrii, tas ir, braalis tajaa datumaa atnaca ciemos, un tad i suni atstaaja pie mums, bet taa pasha gada 13. dec nomira muusu 14 gadus vecaa kuciite

(Reply to this) (Parent) (Thread)

jā,tā ar tiem kustoņiem ir....pieradinātajiem
nu jau kādu laiku domāju,ka tā bija kļūda,kad cilvēks izdomāja pieradināt brīvos zvērus, padarīt dažus pārstāvjus no sevis atkarīgus.jo sākumā taču suņi bija nepieciešami kā sargi(laikam cilvēki sāka neuzticēties viens otram u.t.t.)un kā palīgi citu zvēru nogalināšanā... kaut kā šķiet,ka tas nav harmoniski. bet,kas izdarīts,izdarīts. bez šīm funkcijām,kas šajos laikos vairs nav tik aktuālas,suņi dažreiz kļūst ne tikai labi draugi cilvēkam(saikne ar Zemes stihiju),bet arī par viņa vislabākajiem draugiem(nevis citi cilvēki) vai rotaļlietām-kas arī taču nav harmoniski. un tomēr galu galā kā sacīts populārā rakstu darbā-mēs esam atbildīgi par tiem,kurus esam pieradinājuši. un cik jauki,ka Tavējie to saprot un sajūt.

(Reply to this) (Parent)