|
|
|
Februāris 11., 2012
01:16
man cibā vairs nerakstās, jo man vispār nerakstās, varētu pat teikt, ka man arī nedomājas.
nav arī tā, ka sevī justu tukšumu, kaut kas vārās, bet tas viss ir aiz atslēgas, ka pat pati nevaru saprast, tas uz labu vai uz sliktu. esmu no sevis distancējusies, un gandrīz neko vairs neuztveru personiski. kaut kāds dīvains stāvoklis. vienīgais kas uztrauc - slimības un nāve, bet pārējais... varbūt tādā veidā izvairos no sāpēm. es vairs negribu, lai man kaut kas sāpētu. ikdienišķās adatas - kāda jēga? labāk novērsties un paskatīties no attāluma.
šodien arī neko prātīgu nedarīju, nekādā veidā neattīstījos. vai diena nodzīvota velti? gan jau ka nē - sava dzīvokļa kaķiem ēst iedevu, āra putniem izbēru griķus, ko pati neapēdu, jo šodien vakardienas griķus negribēju, uztaisīju šodien kus-kus, ko varbūt rītdien vairs negribēšu, un atkal būs jāatdod putniem.
p.s. izlasīju avīzi 'diena'. izbrīnu izraisīja ģirta muižnieka sacītais, ka austrumeiropas māksliniekiem lielās durvis atver ne-labprāt.. nezināju.
|
12:40
no rīta pamodos, bet kādas 2h necēlos, jo uznāca mazliet melnie, pēc tam melnie kļuva brūni un kāpu laukā no gultas, jau ir bēšīgi, un beigās būs jau labi.
vai izpūrusi, sagulētu seju, frotē halātā un zaļās zeķēs tiksi uz zaļa zara? saņemšos un iztīrīšu māju. pirms tam pabrokastošu.
šorīt, guļot un melnojoties, redzēju kādu lauku mājas virtuvi, kas atradās mājā turpat pie āra durvīm, nekāda koridora nebija, viss bija noskrandis, uz klona grīdas zaļš spainis, ar filcu nosiltinātas durvju šķirbas, un pelējuma smaka. man tik ļiti gribas tur nokļūt. tikai kur tas ir?
|
15:12
tagad iešu uz 'rimi', domāju, pirkt ko vīnisku vai nepirkt, vakar redzēju, ka par normālu cenu pārdodas finlandia, bet tā kā drusku kauns vienatnē šņabi dzert. vakar pa latvijas radio 1 kaut ko muldēja par kauna sajūtu, ja kauns no sevis vai nezin vēl no kā savā galvā, tad tie esot kaut kādi kompleksi, tā nav sirdsapziņa. man jau kādu nedēļu ar nelieliem pārtraukumiem sāp galva, domāju, ka varbūt kaut kāda iekšējā spriedze, ko varētu atšķaidīt grādīgie dzērieni, nu redzēs, vispār uz bodi iešu ar mērķi pirkt minerālūdeni.
p.s. nē, finlandia nav vīnisks, tik dumja neesmu
|
22:20
tagad klausos latvijas radio 1 par mīlestību, kaut kāds psih raidījums.
nedrīkstot citiem pārmest: "Kāpēc tu mani nemīli!?", jo cilvēks pats neregulē, kad beigsies mīlestība.
dzeru nervu tēju, lai labāks miegs, un skatos aviobiļetes, lai varētu aizbraukt kaut kur.
plkst. 23 ieslēgšu kristīgo radio, tur arī zvanīsies klausītāji.
jocīgi cilvēki latvijā dzīvo.
jautājums: "vai var iemīlēties pie tomātu stenda lielveikalā? man tā gadījās. man 70 gadi."
mīlestība no 1. acu uzmetiena biežāk ir vīriešiem. sievietēm ir nozīmīgi, kādā sociālā statusā, cik uzticams, cik stabils, vai nav skops un narcistisks.
tagad piezvanīja 23 gadīgs. visgrūtākais uzdevums dzīvē - saprast pašam sevi.
nopirku biļetes uz oslo. lidojums paredzēts maijā, tad nu atliek nodzīvot un cerēt, ka tajā dienā nebūs kaut kāds komandējums.
|
|
|