|
Februāris 11., 2012
putnupr | 01:16 man cibā vairs nerakstās, jo man vispār nerakstās, varētu pat teikt, ka man arī nedomājas. nav arī tā, ka sevī justu tukšumu, kaut kas vārās, bet tas viss ir aiz atslēgas, ka pat pati nevaru saprast, tas uz labu vai uz sliktu. esmu no sevis distancējusies, un gandrīz neko vairs neuztveru personiski. kaut kāds dīvains stāvoklis. vienīgais kas uztrauc - slimības un nāve, bet pārējais... varbūt tādā veidā izvairos no sāpēm. es vairs negribu, lai man kaut kas sāpētu. ikdienišķās adatas - kāda jēga? labāk novērsties un paskatīties no attāluma. šodien arī neko prātīgu nedarīju, nekādā veidā neattīstījos. vai diena nodzīvota velti? gan jau ka nē - sava dzīvokļa kaķiem ēst iedevu, āra putniem izbēru griķus, ko pati neapēdu, jo šodien vakardienas griķus negribēju, uztaisīju šodien kus-kus, ko varbūt rītdien vairs negribēšu, un atkal būs jāatdod putniem.
p.s. izlasīju avīzi 'diena'. izbrīnu izraisīja ģirta muižnieka sacītais, ka austrumeiropas māksliniekiem lielās durvis atver ne-labprāt.. nezināju.
|
Reply
|
|
|
Sviesta Ciba |