|
|
|
Decembris 31., 2010
00:37
kādreiz jutu, ka nāk jaunais gads, tagad nē. šķiet, ka šogad jūtu vēl mazāk nekā pagājušajā gadā. kā tad būs nākamgad, nemaz negribas domāt.
būs jāsaskandina ar vecākiem, un viņi atkal teiks, ka varbūt šis ir pēdējais jaunais gads.
man liekas, ka svētki, kas jāsvin, jau ir nosvinēti, un jauno gadu varētu arī nesvinēt, neievērot, ignorēt, bet nevar jau..
vienīgais, ko vajag, ir veselība. fiziskā un garīgā veselība, un tā jau sevī ietver visu. fui, izklausās kā no kaut kādas veselības stratēģijas norakstīts teksts, bet tā jau ir. ja tevi neviens nemīl, tad tev arī nav garīgās veselības. ja pats neesi spējīgs mīlēt, tad arī nav.
bet ķermenis.. ar katru gadu nolietots aizvien vairāk. āda tiecas uz zemi aizvien vairāk. un vvz, kurp tiecas pārējās ķermeņa sistēmas.
aij, galvenais, lai gars tiecas uz augšu, augstāk par miesu, galu galā.
kaut nu nezustu interese. par dzīvi. un vispār.
iemīlēties? es nezinu.
|
00:46
pagājušā gada 31. decembrī rakstīju tā:
diezgan stulba sajūta, ka nav svētku sajūtas.vārās zirņi, taisīšu lašmaizītes un neko īpašu, iedzeršu šampanieti, iešu gulēt. nekur neiešu un nesvinēšu. kādreiz jaunais gads šķita kā brīnums, nu tik notiks, nu tik būs, bet tagad - nekā. notiks tas, kam jānotiek, un viss. šis rīts sākās ar asinsspiediena mērīšanu un ātrās palīdzības izsaukšanu kaimiņienei, uz slimnīcu nebrauca, cerams, ka vēl nenomirs. tētis man pateica, lai vecumdienās nekad nedzīvoju viena pati, hehe, kā tad, iešu tak pansionātā.
kaimiņiene ir dzīva un vesela!
vēl aizvakar stāstīja, ka viņai autobusā nr.5 kādu laiku regulāri piesējies viens vīrietis. vīrietis braucis no carnikavas ar vilcienu un uz zemitānu tilta kāpis autobusā nr. 5. vienmēr centies sēdēt manai kaimiņienei blakus, devis ābolus, apelsīnus. kādā reizē vīrietis atzinies, ka viņam 62 gadi, bet kaimiņiene jutusies neveikli, sak, veca tak. viņš viņu aicinājis kaut kur kopā aizdoties. tad viņa domājusi, kā atšūt vīrieti. pateikusi, lai nāk uz 80 gadu jubileju. šams bijis varen pārsteigts, bet kopš tās reizes vairs neesot redzēts.
|
01:00 - http://threewords.me/ppr
Anonymous said you were dzīvoklis, mati, and lv mūzika
Anonymous said you were radoša, interesanta, and patiesa
Anonymous said you were p, p, and r
Anonymous said you were nevaru, saprast, and dzimumu
Anonymous said you were mierīga, nopietna, and nenopietna
Anonymous said you were eat, shit, and die
Anonymous said you were melanholija, pašrefleksija, and trauslums
Anonymous said you were smuks deguns, spožas acis, and asa mēle
|
13:49
sapnī biju apprecējusies ar nejauku vīru, viņš mani gribēja noslīcināt, bet es aizlaidos, pēc tam kļuva normāls, bet vienalga - stulbi
|
14:13
he.
Paņēmu F. Bārdas dzejas grāmatu, un atvēru uz labu laimi, lai ierakstītu cibā dzejoli. Neticami, bet atvērās JG atbilstošs dzejolis, kas pat mazlietiņ sasaucas ar manu vakarnakt rakstīto tekstu (pieminēju garu, khm).
Patiesi, patiesi grāmatu atvēru 'uz dullo'
lūk:
GARS UN SĀPES
Tīk garam celties pāri nīcībai.
Tīk augstumos tam brīžam lidot tādos,
ka zemes dzīve raibai rotaļai
kļūst līdzīga, ko veidos daždažādos
ved bērni: cīņas, prieki, uzvaras -
ak, tik daudz sīku, raibu varbūtību,
ka gads pēc gada rit un aizsteidzas,
bez kā tur jāsūdzas par garlaicību.-
Tīk garam celties pāri visām tām -
to moka grūtāk dzesināmas slāpes.
Bet, ja tas tomēr zemes rotaļās
no jauna kritīs, - viņu valdzinās
ne zemes laime, prieks - bet zemes svētās sāpes.
/F. Bārda/
|
14:41
vēl 3 atzīmējuši jautājumu kladē http://threewords.me/ppr
Anonymous said you were putns, princese, and pupturis
Anonymous said you were domas, mūzika, and nenovecošana
Anonymous said you were radio naba, veselības ieraksti, and šmerļa rajons
|
14:46
man šodien dzeju pēcpusdiena.
vēl vienu atvēru uz labu laimi speciāli ciboņiem.
***
Debesu
veselums pārplūst
tevī Un
tu celies Kā
saukts
tumsā Kamēr
viņa steidz
skaisto Tur
ārā Rokas izliecas
aplī Un
a p t v e r Saprāts
to
nespēj
/E. Raups/
|
19:29
kā iedzeru, tā esmu iemīlējusies
|
20:16
vēl divi ierakstīja:
Anonymous said you are daudz, labi, and raksta
Anonymous said you are zhuljiks, rupucis, and shmurgulis
|
21:35
pēc 12tiem jālej laimes. tikai nezinu, ko lai izmanto par kausējamo trauku. skatos kaķu konservu bundžu, bet liekas, ka diezgan apšaubāms tas materiāls.
kausēsim iepriekšējo gadu sunīti, žurciņu un vērsīti
|
21:49
vai, cik jancīgi.
tikko twiterī izlasīju: Jaunā gada skaitlis ir 4. Sens ticējums vēsta: jaungada naktī jādeg 4 svecēm, jāiedomājas 4 vēlēšanās un jāizlasa 4 dzejoļi! un pirms mirkļa, kad vēl twiteris nebija atvērts, izlasīju: 31.12.2010 14:44:44 es konstatēju, ka XXX uzsāk draudzību ar tevi! un padomāju, ka baigi daudz 4nieku.
|
21:51
labi, tā kā 2 dzejoļus jau uzrakstīju, tad sekos vēl 2. piedodiet man par spamu, bet, ja 4, tad 4. priekā!
paņemšu K. Elsbergu un I. Jansoni. Atvērti tiks uz dullo.
|
21:53
***
tā kā drusku pēc miskastes smird
tā kā dzejoļus skanam dzird
cik nelaimīgi tie visi kas turas
pie šitās kalpu literatūras
/K. Elsbergs/
|
21:58
***
un beidzot manis vairs
nemaz nav
ir tikai milzīga
milzīga dzeja
kā datora taustiņi
asaras klab
nervu atskaņās
raustās seja
mani aprij brīvības
brīvais pants
glāstu asonanses
ierasti plūst
paskat, patskaņi
patskaņi paši skan
dzeja raksta un -
un pazaudē mani
__________________________
Manas dzīves skaistākie dzejoļi
savās gultiņās aizmiguši
rīt no rīta atradīs mani.
/I. Jansone/
|
23:16
šogad ir pirmais jaunais gads ~23 gadu laikā, kad nav jāved ārā suns. pirmais jaunais gads ~23 gadu laikā, kad mājās neviens nebaidās no raķetēm
|
|
|