|
|
|
Novembris 20., 2010
13:43
brīžiem man uznāk bailes, domājot par nākotni. domāju, kā spēšu pilnīgā vienatnē padzīvot, bet tad atkal nomierinos, jo iedomājos, ka tāpat varbūt drīz miršu. sadomājoties par iespējamo drīzo miršanu, uznāk bailes no nāves. tā vienas bailes transformējas citās bailēs. abas ir tik nepatīkamas.
kaut kā ļoti destruktīvi, taču tik un tā nav nekā uz ko tiekties. kurp? nekur. mājas, darbs, brīvdienas. un tā visu mūžu.
|
18:00
tikko apēdu pāris žāvētu reņģu, siltu pienu un apaļās piparkūkas. tās apaļās, ko veikalos pārdod kopš neatminamiem laikiem. reņģes arī sen nebija ēstas, rokas, lai gan nomazgātas, joprojām ož pēc reņģēm. aiziešu nomazgāt otrreiz.
|
20:21
saņēmu ielūgumu dec. sākumā iet svečot uz Mārtiņa kapiem
|
|
|
|
|
|
Sviesta Ciba |