|
Novembris 18., 2004
00:09 šorīt saņēmu vēsti... saņemšanas brīdī sirds priecīgi sita plauxtas, smaidīja tāpat kā tā lielā kartona saule kultūras namā pie sarkanajiem gardīniem pielīmētā.... taču atkal jau vēstuli nespēju atvērt, jo bail. tāpēc, ka zinu.. (kas man tā par truša dvēseli tādu)
no ledus kompresēm bail
|
12:18 re, kā atkal aizsnieg acis. šādi laikam tiek izgaismota tumsa
|
12:57 kaa svins uz plaxtinjiem smagi tik viegli shodien snieg
|
12:59 nu jā, pārāk daudz par sniegu šodien. neko darīt. negribas citu. citu nevienu
|
17:40 izrādās, tevi visu laiku kāds vēro. arī slepus.
|
23:02 dafaj atļaušos pačuxtēt, ka man mīļākie Ciboņi ir spogulis un putra
KĀPĒC TO NEVIENS NAV IEVĒROJIS?
;)
|
|
|
|
Sviesta Ciba |