|
Novembris 9., 2008
23:06 tad, kad ir kaut kādas cerības, nu, vienalga par ko, tad, kad tu īsti nezini, ka 'nē' ir 'nē', tad, kad sajūtas 'maisa' galvu, tad ir grūti, jo tu ceri. taču mirklī, kad saproti, ka te nav nekā uz ko cerēt, atkal kļūst viegli, jo sāc dzīvot no jauna. jauns sākuma punkts. protams, vēl vieglāk ir, ja necerēji velti, bet tas - kaut kad citreiz.
|
Comments:
| From: | g_sch |
Date: | 9. Novembris 2008 - 22:48 |
---|
| | | (Link) |
|
ir dažas cerības, kas pārāk plosa. un cik grūti ir sagaidīt to klikšķi, kad izslēdzas tā cerēšana un sākas kas jauns.
tas nav sagaidāms klikšķis tas parasti ir kaut kāds FAKTS :) fakts, kas cerību izsvītro.
| From: | g_sch |
Date: | 9. Novembris 2008 - 23:02 |
---|
| | | (Link) |
|
man parasti klikšķis, vai tas moments kad nomirst cerība, ir kaut kāda liktenīga doma, kurai var arī nebūt tiešas sasaistes ar notikušo. parasti tā rodas kad notikusi kaut kāda grandioza izsmadzeņošana.
es vairs neatceros, kaa ir parasti gan jau ik reizi ir citādāk:)
fakts var būt arī frāze, kas nokauj, lai gan iejūtīgi pateikta: žēl, ka nesatiku tevi X gadus agrāk (nē, man tā šobrīd neviens nav pateicis, tas vienk. piemērs)
From: | (Anonymous) |
Date: | 9. Novembris 2008 - 23:28 |
---|
| | | (Link) |
|
nekas nav velti
mhm, arī tā ir bagātināšanās
From: | (Anonymous) |
Date: | 9. Novembris 2008 - 23:38 |
---|
| | | (Link) |
|
atminjaa iekjeeraas viena albuma nosaukums - "nothing lasts... but nothing is lost"
autors zinājis, kā ir ienaidnieks jau cilvēks sev pats. ar savām kaprīzēm, mānijām un vēlmēm. grib visas mantiņas sev:) |
|
|
Sviesta Ciba |