|
Oktobris 23., 2008
19:18 Vispār neatceros,vai man dzīvē bijis laiks,kad nedomāju par nomiršanas lietām. Tuvs radinieks bija mācītājs,un jau no mazotnes dauzījos pa baznīcu,un gājieni uz kapiem neiztrūkstoši un Ntās bēres,kad mira vecvecāku draugu pūļi. Mūžā esmu bijusi tikai uz kādām 4 kāzām. Nu,bet pēdējā laikā par nāvi domāju personiskāk,jo apzinos,ka tā tuvojas man,bet vēl vairāk bīstos vecāku nāves. Kādreiz gāju pa Alpiem un domāju,ka tur būtu skaisti mirt,taču šoruden,kad kāpjot sajutu sāpes pakausī,domāju par to,ka tik ļoti vēl negribas nomirt.
|
Comments:
par to bērnību... viss saskan.. hmm, Tu gadījumā neesi mana māsa?!
:) pa kuru bazn. Tu? Es pa Sv. Pāvila |
|
|
Sviesta Ciba |