pie kapa pat apraudājos, atcerējos vecvecākus un kļuva dzīļskumīgi, laikam apraudāju aizgājušo bērnību

(Reply to this) (Thread)

noliku piemiņas plāksnes pakājē kastaņus un tie saulē tā vizēja, ka nācās domāt par bērnību
un nepagāja ne pusstunda, kad saule jau bija pārvietojusies, un kastaņi palika ēnā

(Reply to this) (Parent)