|
Maijs 24., 2004
22:41 Fr. Bārda Sēru vītols
Uz mana kapa - uz mana kapa Tik sēru vītols lai zeļ Par mani raudās dzeltainie zari Atnāks un aizies pavasari Kad rudeni dzeltējošās lapas sāks sēt,
Nāks sapņi sendienās sapņotie Zem sēru vītola pulcēsies tie, Nāks vakara krēslā mani pieminēt. Un sēru vītola asarās Tie seno mirdzumu aizdedzinās Uz mana kapa, uz mana kapa tik sēru vītols lai zeļ!
Liepas sērās šalko klusi Bērzi zaļās galvas liec. Kādēļ, sirds, tu aprimusi, Vēl par maz zem saules iets.
Prom aizgāja vasara mana Kā sapnis, kam nomoda bail. Ne dzeguze līčos vairs zvana, Ne priecīgas purenes gail.
Apklusušu mūžu dārzā Klusi mūsu soļi stājas. Un ar tiem, ko mīlējusi Sirds kā senāk sarunājas.
Zeme, zeme, gaidītāja, Sāpju, smaidu glabātāja Nu tu liki manu daļu Guldīt vēsā smiltājā.
|
Comments:
| From: | snu |
Date: | 24. Maijs 2004 - 22:26 |
---|
| | | (Link) |
|
Es gan nezinu cik tev gadu, bet šamādu dzeju lasīt, nezinu pārāk nomācoši, pārāk nāvi pielūdzoši...:)
naave tepat vien staigaa, nav nemaz jaapieluudz. iipashi kopsh nakts no 6dienas un sveetdienu juutu, ka vinja te pljavaa ganaas kopaa ar aitaam prieciiigajaam
| From: | snu |
Date: | 24. Maijs 2004 - 22:35 |
---|
| | | (Link) |
|
Jā un? Mēs reiz visi mirsim, agri vai vēlu, bet vai tāpēc mums ir jāieraujas stūrīti un visu laiku jāiedomājas nāves elap uz mūsu kakla? Dzīvojam tikai vienreiz un lai cik banāli, tas ir jāizmanto:)
| From: | snu |
Date: | 24. Maijs 2004 - 22:57 |
---|
| | | (Link) |
|
kas ir mūžība???? ilūzija kurai apzināti neapzināti ticam, jo baidāmies no nāves. un pat ja viņa eksistē vai viņa sniegs mums mūžīgu laimi, prieku, visu emocionālo vēlmju piepildījumu??? to mēs nezinām, tāpat vai ir dievs, elle... ir tikai ticība, ilūzija, kas nu kuram tuvāks... |
|
|
Sviesta Ciba |