|
[03 Apr 2009|12:37pm] |
kaut kad mans bijušais norādīja, ka man esot izteikta tieksme iesaistīt savās lietās vai visus apkārtējos. toreiz, kad jutos vainīga par pilnīgi visu un paklausīgi māju ar galvu, piekrītot visam, es patiešām noticēju un mēģināju no tā tikt vaļā. tagad, kad pagājis laiks bez ierastās sajūsminātās ņemšanās pat ap nenozīmīgākajiem sīkumiem un čivināšanas par tiem ar katru, kas pagadās pa rokai, es saprotu, ka mans bijušais ir idiots, kurš nav spējis novērtēt vienu no manām burvīgākajām īpašībām - pat sīkāko lietu padarīt par piedzīvojumu un - jā, atzīstu, - pat dramatizēt to. tā aizrautīgi un šarmanti.
nja, ar pieticību laikam vairs neslimojam. :)
bet ja nopietni - tā dzīvot patiešām ir miljons reizes patīkamāk un interesantāk.
komplektā augšminētajam nāk vēl dažas, personiskas iedabas atklāsmītes par brīvību, atbrīvošanos un traļi vaļi, bet par tām es nerakstīšu, jo pārāk jau nu pēc vecām, nospēlētām dziesmām izklausās.
|
|
|
[02 Apr 2009|01:20pm] |
man patīk šī diena, jo
1. manus acu ābolus jau kopš rīta caurvij koši sarkani pavedieni, kas neparastā kārtā kopējo tēlu padara valdzinošāku un varētu pat teikt, ka tam piešķir izteikti intelektuālu dimensiju. sak, meitēns pa naktīm grāmatas zem segas lasa.
2. mana rotaslietu vājība ir uzbangojusi ar jaunu sparu. trīs pāri jaunu auskaru, pērlīšu gredzens un fantastiska stiepļu broša plus apmēram tikpat daudz vienību prātā. cenšos sevi disciplinēt, ka šādi es nekad nesakrāšu dēkai amerikā.
3. pusdienslaikā apstaigāju visas (VISAS) kvartāla humpalbodes un secināju, ka strādāju humpalbodu epicentrā.
4. pretēji gaidītajam, man šis pavasaris patīk, pat ļoti patīk. pat vairāk - tas ir atdevis man to īpatnību, kuras dēļ es vienmēr esmu mīlējusi, - spēju izjust pēkšņu līksmību, uzvilkt zosādu, nevaldāmi sapriecāties un pie sevis spiegt.
5. spilvas veikals pie jūrmalas šosejas ir viena no sajūsmas vērtajām lietām. īsta garšīgo lietu paradīze.
un diena nemaz nav vēl beigusies...
|
|
|
[01 Apr 2009|03:22pm] |
|
kaut kad pagājušonedēļ to izdomāju un vakar atcerējos, ka gribu sev apsolīties katru dienu šeit ierakstīt vismaz vienu teikumu, nobildēt vismaz vienu kadru, izlasīt vismaz vienu lapu no grāmatas, pateikt kaut ko labu vismaz vienam cilvēkam un katru rītu dzert zivju eļļu. un nav pat svarīgi, vai un ko man tas ko dod. vienkārši vajag kustēties, sevi kustināt. tas vienmēr sākas ar vienu soli, pirmo soli. tātad, tagad ierakstu vismaz kaut ko vienu, labu šodien arī esmu pateikusi un pat izdarījusi, un zivju eļļu es dzeru jau nedēļu.
|
|
|
[31 Mar 2009|05:56pm] |
|
nu galīgi vairs negribas rakstīt. kaut - gan varētu, gan vajadzētu rakstīt garumgaras atskaites sev pašai par kings of leon un killeriem, par no jauna atklāto berlīni, pat divreiz, par trīsdesmitgadnieku krīzi, kas man piezagusies nu drusku ta kā par ātru, par mīlestību un par darbu, kā mani burtiski ver vaļā, un vēl, un vēl, un vēl. bet doma par vārdu nekļūst un nemaz līdz pirkstgaliem netiek, kad to jau nomainījusi nākamā. tam droši vien kāds sakars ar pavasara mainīgajiem laikapstākļiem.
|
|
|
[06 Mar 2009|10:47am] |
|
man ir viens ļoti mīļš un sens draugs, kurš man vairākkārt ir teicis, ka man ir jābūt uzmanīgai ar savām vēlmēm, jo tās vienmēr aizved pie to piepildījuma. šajā gadījumā mani tas apmierina. pietiek tikai man uzrakstīt, ka ziema vairs nav izturama, lai nākamajā dienā sāktos pavasaris. jā, jā. tā ir.
|
|
|
[05 Mar 2009|01:13pm] |
|
tā ziema vairs nav izturama.
|
|
|
[17 Feb 2009|10:36am] |
|
tā kā sen neko neesmu rakstījusi, tad vajadzētu un it kā pat gribētos kaut ko uzrakstīt. bet izskatās, ka atkal šai vietai/lietai pieeju funkcionāli. tikai funkcija šoreiz cita - ienākt un palūkot, ko te visi sarakstījuši. un ta kaut kā nonāca pie domas, ka man īsti nevedas socializēšanās, ne te, ne vispār dzīvē. un es sapratu, kamdēļ tā. skanēs baisi un augstprātīgi, kaut nebūt tas nav tādās kategorijās mērāms, bet vienkārši ir ļoti maz cilvēku, kas mani interesē. tam nav nekāda sakara ar to, cik cilvēks interesants vai ne. bez kādiem dziļākiem pamatojumiem. ir maza cilvēku grupa, kas mani iekustina. un pārējie... - pārējie neinteresē. jocīgi sev ko tādu atzīt. un tad arī top skaidrs, kādēļ es spēju ieinteresēt tik maz cilvēkus. nevar ieinteresēt to, par ko pats neinteresējies.
|
|
|
[03 Feb 2009|05:12pm] |
svārstos starp baisi čīkstošas grīdas un mājīgi čīkstošas grīdas. šopēcpusdien nosliecos par labu otrajam. un vēl šodiena ir ievērojama ar to, ka atklāju kaut ko sennepiedzīvoti šizīgi dīvaini mīlīgu: http://www.youtube.com/watch?v=Z7sIPPUMOWM.
kad tās spuldzes krīt, mana sirds gribot negribot gavilē un mute ieņem no sajūsmas sēcošo formu.
|
|
|
[02 Feb 2009|12:34pm] |
ā. man ir darbs.
man patīk pirmās dienas. kaut arī ir lietas, kas nedaudz tracina un liek justies nesakārtotai, tomēr ir miers.
|
|
|
[02 Feb 2009|12:20pm] |
klusums.
laikam jāmeklē cita izteikšanās forma.
tāda sajūta, ka līdzšinējā - šeit un ar sākotnējo uzstādījumu (plosīšanās) - sevi ir izsmēlusi.
gribas darīt kaut ko citu.
|
|
|
[16 Jan 2009|11:18am] |
|
nē. vakar vīna vietā bija vēl no ludzas pārpalikusī meža zemeņu tēja ar medu, krāsni cepti kartupelīši, daudz miera un laicīga iekūņošanās migā. mazliet biedē tas pa kalniem un lejām, un tas, ka lielākoties esmu kaut kur pa vidu - ceļā no viena pie otra. tagad ir tuvu kalnam. pa brīvdienām labi jāatpūšas. nākamajās nedēļās būs jāpaveic daudz lietu skaistas un drošas nākamības vārdā.
|
|
|
[15 Jan 2009|04:40pm] |
|
un tas ož atkal pēc vīna vakarā. :)
|
|
|
[15 Jan 2009|04:38pm] |
|
priekšpēdējās dienas vakars, skats no mana stūrīša uz tērbatas ielu visā garumā šķiet īpaši mīlīgs, ausīs national slow show un reizē gribas ātri mājās, prom un attā, bet sirds vēl te aizķērusies, un tādas kā skumjas.
|
|
|
[15 Jan 2009|01:10am] |
nē. vīns.
un arī šovakar tāpat.
|
|
|
[13 Jan 2009|11:00pm] |
|
un tikai vienu reizi drīkst minēt, kas man šobrīd atrodas pie kreisās rokas!
|
|
|
[13 Jan 2009|11:58am] |
un, ja kaut kas no visa šobrīd notiekošā vispār ir pierakstīšanas vērts, tad tā jau nu galīgi nav gaušanās, gruzīšanās, čīkstēšana, žūpošana utt. lai arī cik pamatota.
vērts ir pierakstīt, ka cīkstonis ir viena no pēdējā laika izcilākajām filmām. līdz kaulam aizkustinoša.
|
|
|
[13 Jan 2009|11:57am] |
|
man ļoti, ļoti gribētos, lai man pa naktīm nāk miegs un lai nākamajā dienā es būtu veselīgi un pozitīvi noskaņota, nevis staigājošs negaisa mākonis.
|
|
|
[11 Jan 2009|09:13pm] |
|
eh, sajutos sašļukusi, sašņurkusi. un atkal, ejot uz rimčiku pēc ēdamlietām un matukrāsas, iznācu ar ēdamlietām + vīnu. ai. nokrāsošu ka pašrocīgi matus, izdzeršu ka viena pati to vīnu un saņemšanos atstāšu uz rītu.
|
|
|
[09 Jan 2009|10:31pm] |
un jau atkal!
pasludinām šo par vīna dienu.
|
|
|
[08 Jan 2009|11:13pm] |
|
kopš brīža, kad atteicos no "smagajiem" dzērieniem un alus, es patērēju traki daudz vīna. nomierina. iedvesmo. jā.
|
|