pašbarotava. [entries|friends|calendar] putnens [ userinfo | livejournal userinfo ] [ calendar | livejournal calendar ]

pagaidām [27 Jun 2008|05:57pm] [ music | muse: time is running out. ] bez lažām. toties gribas traki gulēt un klausīties muse. nē, nē, noskaņojums nav depresīvs, skumjš nedaudz varbūt. bet ar ne tā ka rauj pušu. šodien turpinās spēja runāt ar dažnedažādiem cilvēkiem, lietojot reti sakarīgus teikumus. aizbraukšu ka mājās, pārģērbšos un braukšu uz vecpilsētu dzert ar jaukiem cilvēkiem. tratata. jā. post comment

! [27 Jun 2008|11:57am] [ music | james: out to get you. ] nav ne jausmas, kas man lēcies, bet šodien pie sevis klusi smaidu. un, par spīti bezmiegam arī šonakt, ir tāda tīrāka, labāka un mierīgāka sajūta. potenciāla. tagad galvenais - aiznekodarīt nenolaist kādu lažu. post comment

kazarmu ielas ainiņas. [26 Jun 2008|11:07pm] [ music | tējkannas (!) šņākoņa. ] nāku un dzirdu - skan džezs, paviegls, pabanāls, nepretenciozs, taču ausij un nogurdinātam prātam patīkams. nāku un redzu - pie gaģušņika kazarmu un lejas (?) ielas stūrī trīs trenniņbikšaiņi (vai! nepatīkami), taču ieskatos tuvāk - viens no tiem tā kaut kā savādi kustas, kā mēģinot kājas ielocīt nepaklausīgajā džeza ritmā. dejo. izrādās, patīkamais džezs skan no turienes, no tā paša gaģušņika. pārsteigta nez kāpēc uz brīdi piestāju. skatos. dejojošais trenniņbikšainis caur pieri silti un nemaz ne trenniņbikšaini uzsmaida kā atvainodamies, ka īsti lāgā viņam nesanāk vai ka apģērbs nepiemērots. neveikli, kā iztraucēta pasmaidu pretim, bet gribētos, lai tas būtu iedrošinājuma smaids. dejo, Tev sanāk. eju tālāk. pa ceļam mani aposta plušķains suns. saraujos, taču viņš izskatās bez sliktiem nodomiem. tikai pieklājīgi sasveicinājies un secinājis, ka es neožu pareizi (lai kostu? lai nāktu līdzi?), iet savu ceļu. nekā neparasta. no gaģušņika kazarmu un hospitāļu ielas stūrī iznāk pamatīgi sareibis trenniņbikšainis (vai dejojošā draugs?) un, vicinot dūres viņam vien redzamā ļaundara virzienā, izkliedz: stajaķ, pidaras. arī nekā neparasta. jā, dienā laikam pilnīgi pietiek ar vienu neparasto, lai diena būtu nodzīvota godam. tik ļoti reizēm gribētos padzīt nākotni uz priekšu. piedzīvot tādu tehnoloģiju attīstību, kad, atnākot mājās, var ielādēt datorā pa ceļam ar acīm nofotografētās / nofilmētās ainiņas. un, dzerot pirmsmiega tēju, skatīties tās un domāt, kas sagaida nākamajā sērijā. ak jā, man taču tagad ir tējkanna, kura, kā izskatās, šajā mājā ir ienesusi ja ne svētību, tad kripatiņu mājīguma gan. 1 comment|post comment

patiešām, [26 Jun 2008|10:16pm] [ music | the killers: mr. brightside. ] sen nav bijusi tik ražīga un intensīva diena. nogurums gan baigs, bet prieks par rezultātu. un izbrīns par to, ka tomēr izdevies noturēties vakardien uzņemtajā virzienā. tagad tik mājās, izgulēties. post comment

sajūsma. [26 Jun 2008|03:45pm] http://www.youtube.com/watch?v=SC0pcekqmHA&feature=related atkal un atkal sajūsminos. katru reizi kā no jauna. pat grūti nodefinēt, kāpēc. bet kaut kāds sakarībai starp mūzikas ritmu un sirdsdarbības ritmu jābūt. citādi nezinu, kā izskaidrot, kāpēc kaut kas tik ļoti sajūsmina un tas vēl būtu maigi teikts un kaut kas nesajūsmina nemaz un tas vēl būtu maigi teikts. post comment

internetizācija. [26 Jun 2008|03:25pm] [ music | dziļdomīga klaviatūras klabināšana. ] un vēl šodien aizdomājos par to, ka patiešām internets maina pasauli. var, protams, iecirsties un deklarēt, ka "ptu, mani tas neinteresē, es labāk eju pie dabas vērot skudriņas". vēl var tā garlaikoti neitrāli paklaiņot, palūkoties uz iespējām un uzreiz par tām aizmirst. var arī ignorēt. bet tas viss piezogas pats no sevis. pa bišķītim vien. blogs, galerija picassā, youtube accounts un tad vēl sava lastfm pleiliste. kamēr esi iekšā līdz ausīm. daļa no lielā vispasaules tīkla. banāla skrūvīte milzu mehānismā, kuru uzmana lielais brālis. auč. post comment

daba. [26 Jun 2008|03:19pm] [ music | priecīga klaviatūras klabināšana. ] es esmu kā tāds nestabils bērns pēc būtības. principā mani var nopirkt par konču. šodien konča ir uztapušās foršas idejas, kur var plosīties, rakstot stāstiņus. storītellings mani spēj aizkustināt, liek piedot darbam visas nepilnības (piemēram, to, ka atkal, jopcik, jāpakārtojas kāda grafikam un jādirn līdz 7 vakarā, lai sagaidītu ideju izskatīšanu) un ļauj justies atkal radošai un noderīgai. un galu galā mīlēt šo darbu par to, ka viņš mani saudzīgi paslēpj zem sava lielā spārna no atbildības uzņemšanās (jā, jā, tās pašas vecās). post comment

kaut nu [26 Jun 2008|12:46am] [ music | šūpuļdziesmas. ] rīt es pamostos ar tādām pašām domām galvā kādas šovakar kristāldzidras rādās. arlabunakti. post comment

galva. [25 Jun 2008|07:50pm] [ music | auto signalizācija aiz loga. ] bet vispār galva sāp un pukst, negribas ne dzert, ne ēst, ne pīpēt, tikai gulēt. bet jāsaņemas, jābūt jaukai un pretimnākošai un jātipina ārā no mājas pakonsultēt jaunie reklāmas lauka iekarotāji pirms cīņas. varbūt es neesmu nemaz tik slikts cilvēks. man patiešām gribas, lai citiem / visiem ir labi. tikai kāpēc tik reti sanāk, nezinu. post comment

un [25 Jun 2008|06:33pm] vēl dažas šodienas atziņas. ka pietiktu sev atzīties (ka patiesībā gribas, piemēram, uz funny games un nemaz negribas to, ko visu laiku domāju, ka gribas). un atzīt sakāvi (ka šis ir tikai spīts kaut ko pierādīt). un nokasīt lieko nost (to lielo daļu no tā, ko it kā gribas, bet patiesībā negribas). un tad jau varētu tikt pie būtības un tā zaļi padzīvot. post comment

bet [25 Jun 2008|03:40pm] ja tā pavisam racionāli padomā, ir atlicis tāds sīkums kā noticēt. lūk, risinājums. kā sevi piespiest noticēt? post comment

pēcjāņu sindroms. [25 Jun 2008|10:32am] [ music | devendra banhart: smokey rolls down thunder canyon. ] pēcjāņu diena atnākusi ar tīrāku galvu. ir patiešām apnicis ņemties. līdz riebumam. vairāk par visu. atskatos uz savām četrām brīvdienām. murgs. cik stundu ir būts nomodā un darīts kaut kas patiešām jēdzīgs? negribas pat uz šo jautājumu atbildēt. ir kaut kādas dusmas uz sevi par... nē, ne par savu bezspēcību. vienkārši neizlēmību. gļēvu, muļķīgu un nepamatotu. un tad nu šodien gribas ieņemt tādu ļoti racionālu un konstruktīvu pozu. tā sakot, beigt ākstīties. post comment

tā. [19 Jun 2008|01:36pm] [ music | kuššš. ] tad viņa raksta nerimstoši un tad viņa dienām ilgi klusē. vai arī klusēšanai var būt terapeitisks efekts, tāpat kā rakstīšanai? vēljoprojām un vairāk kā jebkad gribas, lai viss dzīvē ir skaisti un kārtībā un lai varētu domāt, runāt un arī šeit rakstīt par visu citu: par mūziku (kas dienām nav skanējusi), par lietu (un kā asfalts smaržo pēc tam), par nesenajiem notikumiem (kā andrejsalā dzelzs vilka pavadījumā sadzēros stiprināto lietu ar saviem mušmiru gumijniekiem kājās), par fotogrāfijām (pēdējā laikā platleņķa objektīvs mani ir izkausējis), par murakami (jo tālāk, jo sižets sviestaināks, taču valoda skaistāka), par satiktajiem cilvēkiem (reizēm cilvēki ir tik neticami jauki), par, par, par. taču tagad vissāpīgākais jautājums ir par vasaras saulgriežiem. man vienmēr ir patikuši jāņi. ļoti. garšas, smaržas, skaņas... šogad vienkārši gribas pamest valsti. citu izeju neredzu. bet tā diemžēl nav reāla un īstenojama izeja. tāpēc būs vien jāuzņemas atbildība un jāpaliek aci pret aci ar.... brrrriesmām. ha. un sāpēm. vai varbūt tiešām vajadzētu doties, kur cilvēki sveši un jauki un iejukt pūlī. tikai... kur? post comment

te un tā. [17 Jun 2008|10:22am] gribēdama izpiņķerēties, esmu iepiņķerējusies vēl vairāk. visur. pa naktīm pagulēt vienkārši vairs nav iespējams. trūkst elpas, galva peld, par sapņoto vispār nav vērts izteikties. labi vismaz, ka laika apstākļi pielāgojušies manam noskaņojumam. tikai kājas slapjas. jābrauc mājās pārģērbt. jā. 4 comments|post comment

jauna nedēļa. [16 Jun 2008|11:40pm] jauna nedēļa sākusies ar tādu tukšumu, ka nevar pat vārdu pār lūpām pārspļaut. nodoties tikai māju apdzīvošanai. miegam. varbūt kādai grāmatai. ka tik nav jārunā. post comment

[13 Jun 2008|06:03pm] šodien galvā nav nevienas noturīgas domas. tik bīstami brīdī, kad visbeidzot jāpieņem liels un paliekošs lēmums par savu dzīvi. šodien un nekad citreiz vairs. tik kategoriski, tik šķietami negodīgi un nepamatoti prasīgi. bet es jau zinu, ka ilgāk vairs nevar. kaut kad taču tas ir jāizbeidz un jāsāk dzīvot. post comment

smuki un trāpīgi tas toms dzied. [12 Jun 2008|02:45pm] [ music | tom waits. ] http://www.youtube.com/watch?v=0P5jV4lHHR0 jā, patiešām. sometimes there's nothin' left to do. post comment

bet vispār [12 Jun 2008|12:12pm] sagribējās rudeni, baltijas pērli, smagos mākoņus, mārtiņrožu smaržu un uz gruziju. 1 comment|post comment

ko es daru. [12 Jun 2008|11:51am] [ music | klusums. ] slēpjos, šobrīd rakstīšanas vietā plosoties ar fotogrāfijām. maza, fotogrāfiska pauze. arī darbs šodien to ar mierīgu sirdi atļauj - pēc iepriekšējo dienu sakāpinājuma var elpot brīvāk. un arī laiks vēljoprojām sirdij tuvs. tikai sasodīti gribas negaisu. jānoskalojas. post comment

laika apstākļi. [11 Jun 2008|10:54am] [ music | devendra banhart: seahorse. ] ārkārtīgi patīk tāds smagnējs laiks kā šodien. starp mākoņu pelēkumu var nojaust gaišzilos plašumus. maigi agresīvs vējš. lietus priekšnojautas. nedaudz zosāda un gribas pat ejot sakrustot rokas. un devendras seahorse ir ģeniāla dziesma. šobrīd izskatās, ka tā būs mana šīsdienas himna, kociņš, pie kā pieķerties, stabiņš, pret ko balstīties. post comment

navigation [ viewing | 120 entries back ] [ go | earlier/later ]