|
Monday, February 18th, 2008
|
7:23p -
Un vēl šodien šķiet beidzot izdevās pielikt punktu gandrīz
nedēļu ilgušajai Latvenergo epopejai. Atradās kāda no klientu servisa meitenēm,
kas spēja uztvert paša Latvenergo sūtītajā vēstulē paslēpto smalko ideju, jo
līdz šim neviens no darbiniekiem divos klientu apkalpošanas centros un trijās
reizēs kad zvanīju nebija spējis izskaidrot, ko viņi ar to domājuši un tikai
izteica minējumus.
Izrādījās ka man nav nedz steigšus jāskrien pie nama
apsaimniekotāja lai saskaņotu skaitītāja atrašanās vietu, nedz jāmeklē
elektriķi, kas no pagraba līdz dzīvokļa durvīm atvilks kabeli. Man ir tikai
jāparaksta akts, kurā apliecinu, ka elektrības līnijas kuras patlaban lietoju
tiešām var lietot.
Jauki ka izdevās saprast..
(ir ko piebilst)
|
10:57p -
Beidzot es to pabeidzu, i mean Londona Mārtinu Īdenu, bet dīvaini ir tas, ka vienīgais, kas man no šīs grāmatas saglabājās ir dīvaini žēlas skumjas un atskārsmes par pasaules nebūtiskumu. Nevis pārliecība, ka viss ir iespējams, vajag tikai gribēt, vai tieksme pēc zināšanām, nē labi tā mazliet ir, bet krietni par maz. Vai man ir kaut kāda dīvaini maza pasaules uztvere, nu labi varbūt mazliet, un absolūta neieinteresētība tās procesos?, tam negribētos ticēt, kaut kam cēlam taču arī manī būtu jābūt?
(1 piebilde |ir ko piebilst)
|
|
|
|