Nopietni un nevisai...

šī diena ir totāli bezjēdzīga...jo es neko nedaru, esmu slinka, kautko mazliet čabinos pa satiksmes noteikumiem...ieskaitē mani gaida totāla izgāšanās...

Kāds nevar ieteikt kur vislabāk iet pamācīties, lai tevi pieņemtu vienkāršā foto salonā strādāt...nu bildes drukāt ārā...nejau mākslas foto taisīt...???

Jūtu ka nāk virsū kautkāds rudenīgais noskaņojums... un vel es nevaru dzert alu līdz pat 21.10...kā lai es tagad dzīvoju!?

Šodien biju mežā ievākt brūkleņu mētras tējai.

"Brūkleņu mētru tēja, pateicoties augstajam mangāna saturam, mazina kaulu un locītavu sāpes un ir efektīvs līdzeklis cīņā pret reimatismu. Kaltētu brūkleņu lapu un ogu pulveris aptur asiņošanu, bet lapu un ogu tēja ārstē nervozitāti, klepu un bronhītu."

Vecgada vakara tēja :)
# kadiķu zariņi
# melleņu un brūkleņu mētras
# viršu zariņi

Šodien rudenīgās krāsas vienkārši mirdzēja, jo tad kad ir tāds pusapmācies laiks man krāsas dabā patīk vislabāk. Izgāju pafotografēt, un izveidoju jaunu galeriu draugos. Un tagad skatos, ka man ir veseli 9 komentāri! Un tos rakstījusi kāda veca tante - skolotāja(ne no maniem draugiem)! Un tie ir apmēram šādi: skaisti, ļoti, skaistas krāsas, šī skaista, super bilde, man jau patīk!!! Nu gan! Dzēšu ārā...komentus...

Man laikam patīk paģiras...tas stāvoklis kad galvā nav nevienas pašas domas, kā vienīgi par to ka sāp spranda, galva, kautkur sasita roka...prāts spēj koncentrēties tikai uz fizisko un uz to pašu tā lēnām, un tikai uz vienu lietu konkrētajā momentā. Uztvere laikam ir tik palēnināta, ka nespēj uztvert visādus sūdus, kas notiek apkārt, un līdz ar to ir labāka sajūta, jo prāts nav nepārtraukti nodarbināts ar domām par visu un visiem. Gribētu saglabāt atmiņā šo stāvokli, un izvilkt to brīžos, kad dzīvi sāku uztvert pārāk traģiski.

Galva brīva no domām...to laikam var panākt meditējot!? manā gadījumā arī ar vidēja stipruma paģirām!

"Peļu tēviņiem vajadzīga viena minūte, lai izlemtu, vai konkrētā pele der dzimumpartneres lomai. Vīriešiem nepieciešamas divas trīs sekundes, lai pretimnākošajā sievietē saskatītu pievilcīgu seksuālu objektu."
:D

Dzimšansdienas ballīte pagājusi mierīgi. Bet nebija ne vainas...vienmēr jau esmu gribējusi, lai būtu vieta kur rīkot neprātīgus tuiņus, bet ne man tādi darugi, ne man tāda vieta ir... Vienīgais par ko varu sevi apsveikt ir mans slepenais plāns - kā dabūt iekša alkaholu tiem, kas parasti no tā atsakās. Uztaisīju 2 bļodas ar sulu kurā peld sagriezti augļi un kanēlis+krustnagliņas. Tas kopā veidoja tik labu garšu, ka nemaz nevarēja just to 0.7 šņabīti kas bija pieliets klāt. Tāpēc, lai nu nebūtu galīgi sausais vakars nopirku vel vermutu, un tad taisījām "vieglos" kokčikus... vermuts+šņabis ar augļu suliņu :D Bija garšīgi...un visi dzēra. Krāsaini, smaržīgi, mākslinieciski smalki, tieši tā kā biju ieplānojusi arī viss sanāca. :)harmoniski...

"Man šķiet, ka cilvēki, kuri nemīl domāt, daudz ilgāk saglabā jauneklīgu ārieni."

Čārlzs Bukovskis "Holivuda"

Kautkas tamlīdzīgs man pirms kādas nedēlas bija ienācis prātā. To izmantoju kā atbildi uz paziņu jautājumiem -
"Kā iet? Ko tu vispār tagad dari?"
"Nu tā neko īpašu, mazliet strādāju, un cenšos nenovecot un nenogurt kā pārējie...!"
...vel vajadzētu iemācīties nedomāt par to ko nevajag...un mūžīgā jaunība man garantēta :D

Braucu vilcienā no darba. Sēžu blakus diviem pāķīgiem jaunēkļiem. Jaunēkļi dzer alu un protams spēlējas ar saviem super krutajiem mobiļņikiem, no kuriem nāk visādas skaņas. Palasīt protams nevaru, izdomāju pakalusīties mūziku, bet savu mp3 esmu atstājusi otrā jakā. Skāde! Iekāpj un apsēžas man pretī arī trešais jaunēklis, un mudīgi izvelk savu vel krutāko mobiļņiku sāk spēlēt spēlīti! Secinu ka gandrīz vai sanāk salīdzināšanās ar krāniņiem viņu starpā ... hi hi nu tam kas sēdējam man pretī bija vislielākais... :D :D :D

Pirms pāris stundām zvanīja draudzene/nedraudzene. Viņai jāraksta bakalaurs, tāpēc jābrauc uz bibliotēkām, un viņai ir tāda neprātīga doma ka man vaidzētu braukt viņai līdzi un palīdzēt meklēt materiālus, un atbalstītr viņu...interesanti par kādiem nopelniem??? Ā nu viņa ir manas māsas angļu valodas skolotāja, nevar taču sadirst attiecības, sāks vel sīkajai 2niekus likt... Tā nu viņa man prasa, vai negribu rīt braukt viņai līdzi uz centrālo bibliotēku, es kautkā mēģinu izlocīties, sakot ka man jāpasktās plānotājā, liekas ka kautkas bija darāms... Un kāda irōnija!!!...Man rīt ir dzimšanas diena un viņa kautkā to bija aizmirsusi, kaut gan nesen vel par to runājām! Rrrr... :( Muris vel man piedāvā iet rīt uz dārzu pabeigt rakt kartupeļus!!! Bāāc!!! Darīšu ko gribēšu rītā, jo rītā ir mana diena!!! Lai visi, kas negib mani izklaidēt, vai uzdāvināt naudu iet dillēs!!! :D

Princese

Mmm ingvertēja ar medu garšo labiii. Un šīvakara atklājums Ida Maria pozitīvas skaņas...par tekstu domāšu vēlāk :)

Sportiska pēdējās siltās saules ķeršana izvērtās trīs dienas pēc kārtas. Pirmajā dienā braucām apkārt Dolas salai, kopā kādi 25 kilometri. Skaists berauciens gar Daugavas krastiem, pa normāliem ceļiem, ar nelielu pikniku un mazliet alus iedzeršanu. Skaisti, bet mans riteni grab tiko ir nelīdzenāks ceļš :P
Otrā diena. Sola vel siltāku laiku. Nav īsti izdomāts uz kurieni braukt. Aizbraucam uz kūdras purvu, un pēctam uz kautkādām raktuvēm, kur milzonīgi akmens kalni! Pēctam piknikojam botāniskā dārza teritorijā, aizbraucam uz Ako pieminekli un tad pa mājām.
Trešā diena. Pilnīgi neplānoti, bet jūtam ka šī varbūt tiešām ir pēdējā siltā dieniņa. Es jau tā kā negribu, bet Gunta saka ka jābrauc pie viņas, viņai ar māsu esot plāns šodienai. Brauciens izvērtās pavisam interesants tad kad nokļuvām Rumbulā un man savajadzējās redzēt Getliņu izgāztuvi!!! Tur jau tāpat iekšā nevar tikt, tāpēc braucam kautkur apkārt...pa bomžu takām :D Un beigās izdodas atrast ceļu, un uzstumties baigajā klanā, kas noteikti nav nekas cits kā ar zemi apbērti atktitumi. No kalna paveras skaists skats uz Ķengaragu un Rīgas panorāma ar visu Zinātņu akadēmiju un Saules akmeni. No turienes var redzēt arī TEC 2 torņus saulē spīdam. Skaistie skati no izgāztuves tiek iemūžināti, un dodamies dziļāk. Izgāztuvē strādā mašīnas, un virs tās riņķo badīgu putnu bari. Negribam pievērst lieku uzmanību, safočējam un dodamies prom, jo ir sajūta, ka nav īsti atļauts te atrasties, ja jau pa īsto ieeju iekšā netikām... :P Smirdēt tur nesmirdēja, tikai vienā vietā, kur atkritumi bija jau apbērti ar zemi un baigi sapuvuši laikam... Braucot atpakaļ gunta piebremzē...jo aiz kokiem stāv mašīna. Es jau uzreiz saku, ka atbraukuši drāzties, ejam tik garām... Un man izrādījās pilnīga taisnība. Braucam tālāk. Nokļuvām vietā ar nosaukumu "Cederi". Tur bija kautkādas karjeras, un daudz ekskavatori un traktori un cita tehnika. Un neviena cilvēka, pat sarga nebija, jo 6dienās jau neviens nestrādā. Kautkāda vietējā meitene saka, ka varam tur braukt...tad nu izstaigājam un safočējam vecus autobusus un mašīnas un vel viskautko. Braucam tālāk cauri mežam, mežā skaistā klajumiņā piknikojam šoreiz jau dzeram Sangiju un ēdam siermaizes +uzkožam brūklenes. Baigi smuki, silti, vēja vispār nav. Bruacam tālāk, un izbraucam pie Dārziņu kapiem. Tur arī beidzam savas 3 dienu atvadas vasarai!

Tas tā īsumā...jo nogurums liek sevi manīt... :)

A kas man vainas...dzeru vakardienas sidru, klausos saldas popdziesmas, un gaidu Muri mājās no vakardienas pirmizrādes :D

Vakar vakarā aizdomājos par to, ka ja man nebūtu otras pusītes, vai kāda ļoti tuva cilvēka neviens ikdienā nepieskaras manām rokām. Nu protams arī daudzkur citur varbūt neviens man ikdienā nepieskaras, bet vakar rokas šķita ļoti svarīgas, un sen nejutušas citu roku pieskārienus. Un tāpēc ir forši, ka vīrieši satiekoties sarokojas, vismaz kaut nedaudz viņu rokas sajūt citas rokas, bet nu tas varbūt arī nav tas pats ko es domājāju par tām savām rokām!

Muris mazgā veļu...un runā ar savām netīrajām drēbēm! "Nu drēbītes iesim uz akvaparku (veļasmašīnu)?!" :D

Ja neskaita to ka visa ģimene ir mājās, un to ka man ir paģiras un pēc 2 stundām jābrauc uz darbu...šodien jūtos normāli... Man vispār patīk tādas mērenas paģiras, jo tad galva spēj strādāt pārsvarā tikai uz to kas redzmas priekšā, vai tā būtu grāmata, datora ekrāns, vai tv...un domas neklejo pa nekādiem sevis meklēšanas un pašanalīzes labirintiem! Kad vel mācījos videnē...parasti tusējām/dzērām 6dienas vakaros, un tad 7dien visu dienu varēja mācīties, jo kā jau teicu galva spēj strādāt tikai uz to kas priekšā nolikts, un nenodarbojas ar blakuslietām! Jo vispār esmu briesmīgi ziklaidīga ar hronisku koncentrēšanās nespēju!

Šorīt mani gan pamodināja tāds elles sātans...Māte kas atbraukusi no laukiem ar kartupeļu maisiem, zvēro dusmās ka nevar atrast pagraba atslēgu!!! Es jau iztēlojos kā viņa piepilda savus draudus iegāzt kartupeļus mūsu gultā 0_0 Bet tad atrada atslēgu pati savā jakā kautkur... Tā nu sākas mani rīti...ar sirēnām, kas skan no datorspēles, ko Muris spēlē, vienreiz pamodos no tās ierakstītās telefonsarunas ar to slepkavu/tēvu, kas pārgrieza savai meitai rīkli nesen... Citreiz pamostos ļoti vēlu, jo Muris man uzsedzis savu segu, lai es guļu un netraucēju viņam sēdēt pie datora...!!!

Visu laiku cenšos būt par kādu citu nevis pati par sevi...bet varbūt man tikai tā liekas...?!

Mācos domāt un uztvert dzīvi savādāk, jo mana uztvere mani iznīcina un dara ļoti ļoti nelaimīgu!!!

Kā lai iemācās nepārvērst savu dzīvi traģēdijā?

Ā tiko sapratu kāpēc tik maz ierakstu šodien cibā...šodien taču piektdiena...visi dzer un izklaidējas...es tiko no darba pārbraucu...un dzeru vakardienas vīnu pie datora...lūk kādas izklaides :D