Nopietni un nevisai...

"Kādi dubļi,kādi dubļi! Un man ar tiem jāaplīp!?" Ļevs Tolstojs "Dzīvais mironis"

Šobrīd man liekas ka dzīve ir vieni vienīgi dubļi. Man šķiet, ka esmu pārāk naiva, pārāk jūtīga, katrā ziņā neesmu radīta šai dubļainajai pasaulei. Gribas redzēt skaisto un estētisko, negribas ikdienību un problēmas, par visu vairāk man laikam nepatīk ikdienība. Šķiet ka tiešām neesmu radīta šai pasaulei, bet kas gan man cits atleik, jāapsmērējas ar tiem dubļeim, un jādzīvo, jo kā gan savādāk lai te izdzīvo?!
...to es neizdomāju tiko, tas ka man jau no bērnības licies, ka dzīvei jābūt savādākai nekā man viņa ir, tas nu ir fakts, arī attiecības es nekad nebiju iedomājusies tādas, kādas viņas izrādās realitātē, tāpēc bērnus jau no agras bērnības nevaig censties sargāt no skarbās realitātes, lai pēc tam nav vilšanās un bail dzīvot to īsto dzīvi!