Nopietni un nevisai...

Maisiņā ar svaigām reņģītēm kautkas kustās!!! Ā Ā Ā!!! (spalgs kliedziens) Tas ir zivju biedrs vēzītis, nu tāds maziņš, reizēm viņš paslēpjas starp zivīm... Tik pretīgi fuuu...mēs ar māsu nezinam ko iesākt! Es saku metam ārā pa logu... Māsa saka uzduram uz dakšiņas... Mamma saka iedodat kaķim! Visi varianti ir pinīgi stulbi, bet ko lai ar šo dara???!!! Beigās izķeksējam šo no maisiņa ar ēdamkaroti, un fiksi izmetam ārā pa logu!!! Un tai pat mirklī saprotam savu kļūdu...mēs viņu nometām tikai no 3. stāva... viņš noteikti vel ir dzīvs un alkst atriebības!!! Tagad drebam un nevaram aiziet gulēt, jo gaidam kad šis zvanīs pie durvīm!!! (Jau iedomājos skatu - vēzis jau apmēram cilvēka augumā, ar ieģipsētu kāju, dusmās zvērojot stāv pie manām durvīm... :D Māsa domā ka tagad tādi naktī līdīšot viņai zem segas... :D