Nopietni un nevisai...

Esmu atkarīga no alus, tas nu ir fakts... :P


Pēc bauzlandes labs laiciņš jau pagājis...bet turienes notikumi manu rāmo dzīvīti pamatīgi sašūpojuši...bet viss notiek uz labu, jo pārmaiņas parasti ir uz labu...es tā ceru! Vairāk pieredzes un sarunu par dzīvi, un es pēkšņi attopos un redzu itkā visu no malas...tikai šaubos vai jelkad man pietiks spēka kautko savā dzīvē/attiecībās mainīt! Es jau labāk tad mainos pati, vai nolienu kautkur un iztēlojos ka neesmu saistīta ar šo dzīvi/situāciju/noskaņu/visu nepatīkamo un to ko nespēju atrisināt!

Sēņotāju mode izrādās ir ļoti jaura lieta!!! Esmu pārsmējusies skatoties kā mana ģimene pielaiko tērpus ar ko rīt braukt sēnēs. Sarkani zābakai, violēti legingi, šorti ar sarkaniem ābolīšiem un sarkana vējjaka + mamma piesien brillēm gumiju, lai nekrīt nost no acīm, kad liecās pie zemes, māsa jau sāk draudēt ar nebraukšanu, jo būšot kauns... :D
Mežs jau rudenī kļūst aktuāls, un man jauns talants - meža joki:
*Ar kolēģēm runājam par indīgajām sēnēm, un es stāstu kā atšķirt beku no "pudeļbekas", un tad viena saka, ka tādu nemaz nezin, un ka vsas bekas ir vienādas, un viņa lasas visas, un vel ir dzīva! Uz ko es savukārt atbildu, ka raganas jau arī mušmires ēd...!
*Māsai bail no čūskām, un viņa stāsta, kā rīt mežā baidīsies...Uz ko es mierīgi atbildu, ka čūskas no čūskām nebaidās...

Meža humoors :D