Nopietni un nevisai...

JRT balle nebija tik jauka kā biju cerējusi, bet tas nekas, jo būt kopā ar kolēģiem ir labi viskautkur! (un ne es viena tā domāju) Izvērtās viss kā jau parasti līdz 6.00 rītā, bet visnotaļ miermīlīgi, nekā traka nebija, ja neskaita pāris trakas dejas ar šļūkšanu pa grīdu uz ceļiem...arī dažu aktieru izpildījumā. Smieklīgi bija ar grupu, kas uztājās...ar Jēkabu priekšgalā. Viņi jau teica ka samēģinājuši neesot, un lai neko lielu negaidam...tāpēc lai vismaz kautkā glābtu uzstāšanos viņi novilka kreklus un spēlēja puskaili..:DDD rokzvaigznes... bet bija ok!

Vakar biju pie Guntas uz aizgajušās dzimšanas dienas svinībām... Diezgan varens man izdevās brauciens ar riteni uz Dārziņiem, jo kā izbraucu no mājām sāka līt lietus. Un lija visu laiku kamēr es braucu pa dambi...vientuļā riteņbraucēja...dzeltenā lietusmētelī... Pati par sevi brīnos, bet tas nemaz nebija nekāds pasules gals, kā sākumā likās. Vakarā vel normāli atminos atpakaļ uz mājām, un šorīt jau 7.00 cēlos, nu tikai nedzudz mugura sāpēja, bet tas tā...! Tagad esmu baigā varone, nevienu man nevaig, pati varu, ja gribu! :D

Ļoti atraktīvi aizvadīta pagājušā nedēļa, cerams ka būs vel tādas! Tagad vismaz atliek mazāk laika pašdestruktīvām domām...

Ā un nedēļas vilšanās - braucot pie Guntas man no riteņa bagažnieka izkrita un pazuda uz neatrašanos rožu pušķis, kas bija ietīts papīrā. Kad nonācu galā papīrs stāvējā kā bijis, bet rožu tajā vairs nebija... Tad nu ja kāds ierauga uz dambja oranžas rozes, tad ziniet, ka tās bija Guntai dzimšanas dienā domātas!