purvainais
purvainais
- ... turpinājums, par dolbīšanos.
- 1/26/08 07:54 pm
- Kaķis dolbījas, dzenoties pakaļ lentītei un mušām. Lūkojoties uz putniem.
Es dolbījos ar tīmekļa lasīšanu (kas rezultējas ar ļoti sliktu pašsajūtu paģiru laikā).
Ar mūziku - FSOL skaņdarbu Antique toy. Ar seksu. Ar ēšanu. Ar bash komandas "for"
iemācīšanos. Ar labi paveiktu darbu. Ar rakstīšanu. Ar auto vadīšanu pa šoseju.
Ar šķūņa būvniecību. Ar gulēšanu (o, tas ir kaifs!).
Vai sliktas paģiras nesoša dolbīšanās ir dračīšana? Jā. Tieši tā tas arī ir.
Tātad es dračīju ar tīmekļa drazas lasīšanu.
Kā es meditēju? Es meditēju, pierakstot savas izjūtas. Es veicu pašterapiju caur
rakstīšanu.
Tātad, mazāk dračīšanas un kārtīgu meditāciju man vajag. Skatīt iepriekšējos 2 paragrāfus.
Dračīšana ir runas par problēmas saknes atrašanu, bet tās reālu nemeklēšana. Re, kā
Mike Oldfield gāja terapijas caur otrreizēju piedzimšanu, caur zirgu izjādēm, caur
deltaplāniem. Reāli dolbījās. Reāli kārpījās. Nevis rakstīja vannā atrastās
dienasgrāmatas. Ierakstīja reāli iedolbījošus skaņdarbus.
Tad, kad būšu izrakstījis no sevis ārā visu dziļo sāpi, visu dračīšanu, visu labo,
visu skaisto, kad būšu kā tukša čaula, tad. Tad nirvāna. Bet nav ceļš uz mērķi,
ir mērķis - ceļš. Ja pareizi iet pa pareizo ceļu, tad mērķis jau ir sasniegts.
Kādreiz man riebās vārds "enzīms". Man patika vārdi "hormons" un "ferments", bet
kaut kāds "enzīms"? Fui, nē.
-
Current Music: ph$01
Current Mood: quixotic
-
0 commentsLeave a comment
- Par ciešanām, cilvēku iedalījumu un apdolbīšanos.
- 1/26/08 05:19 pm
- Vispirms izdalīšu galvenos ciešanu veidus.
Fiziskais līmenis:
- bads,
- sāpes.
Garīgais līmenis:
- nespēja atbrīvot citu indivīdu no ciešanām.
Visu pārējo var atvasināt no augstāk minētā. Tātad, ja man nekas nesāp, esmu paēdis un neviens man pazīstams cilvēks necieš, tad absolūti nav iemesla žēloties. Tad dzīve ir izdevusies. Garīgajā līmenī gribēju pieskaitīt tādu veidu, kā "bailes no fiziskā līmeņa ciešanu iestāšanās", bet faktiski tā ir iedomāta problēma, jo _šobrīd_ tā nepastāv. Es redzu, cik tas ir vienkārši.
Mana tačka un Kauliņš man ir dāvājuši ideju par dolbīšanos. Patiešām, apdolbīšanās ir dzīves mērķis, un dzīves piepildījums. Apdolbīšanās ir lielisks stāvoklis, kurā indivīdam ir labi, kurā man viss ir skaidrs, kurā es sasniedzu baudu. Laimes stāvoklis, pie tam var būt gan statisks (dzērums), gan dinamisks (mācīšanās).
Es nelietošu tekstos vārdu "tu", jo es nevaru zināt, kas notiek cita galvā un ko cits darīs. Tādi teksti kā "un tad tu saproti ka" ir kā pirdiens peļķē - jo reāli tā nav. Reāli es varu atbildēt tikai par saviem vārdiem vai arī aprakstīt trešās personas.
Uzskatu, "tu" ir kā aizvietotājs personas vārdam, situācijā, ja tas nav zināms vai arī vienkārši universāls saīsinājums. Tāpēc loģiski ir teikt "Tu ies uz bibliotēku", respektīvi, lietot vārdu "tu" trešajā personā.
Tātad, es tēmēju uz to, ka nepastāv trīs kopas - es, tu, viņi. Pastāv divas kopas - es, viņi. Faktiski, ir iespējams iet vēl tālāk, un reducēties līdz viņi. Esmu lasījis, ka patiešām pastāv cilvēku grupas, kurās indivīda Es nepastāv, ikviens grupas loceklis(vagīna) sevi uztver tikai "viņi", vai varbūt sauksim to par "mēs", kontekstā.
Pēc apdolbīšanās agri vai vēlu nāk paģiras. Šoreiz vēlos nodefinēt paģiras ne tikai kā izteikti nepatīkamu, sliktu stāvokli, bet gan stāvokli, kas var būt tiklab pozitīvs kā negatīvs. Dažādiem apdolbīšanās veidiem seko dažādi stāvokļi, tāpēc ir jānodefinē tie veidi, kas neizraisa sliktas paģiras.
Tieši tāds jau arī ir dzīves mērķis - atrast savu dolbīšanos un tad praktizēt to, lai vienlīdz labi būtu kā apdolbītā stāvoklī, tā arī starplaikos.
-
Current Music: klusa datora dūkoņa
Current Mood: morose
-
0 commentsLeave a comment