purvainais
purvainais
- Filmas recenzija: Калiens vs Ple-dators ЫЫ Rekur-vēms
- 2/7/08 10:55 pm
- Saku uzreizi, ļoti laba filma.
Filmas sižeta pamatā ir traģisks mīlas stāsts, kad garlaicības mākta kosmosa kuģa apkalpe iemīlas skaistā stjuartē. Nepaiet ilgs laiks, kad stjuarte jau ir mazuļu gaidībās, taču tā kā neviens no potenciālajiem tēviem nevēlas atzīt bērniņus par savējiem, stjuarte nekvalitātīvas pārtikas uzņemšanas rezultātā kļūst nikna un kopā ar saviem bērniem nomaucas no spolītēm un izlemj vienreiz kārtīgi paēst, par nelaimi viņiem ir iedzimta tuvredzība, bet brilles kosmosa kuģī nav atrodamas. Ārkārtīgi smalki tiek apspēlēta šī situācija, filmas autori to aklāj nevis truli un izaicinoši, bāžot kameru dvēselē, bet ar sīkām, šķietami maznozīmīgām detaļām, piemēram bērni ir līdzīgi gan mātei, gan tēvam (tēviem).
Sākšu ar būtiskākajām atškirībām no agrākajām primitīvi atsevišķajām Aliens un Pre-dators filmām. Tātad agrāk gan aliensos gan predatoros filmas skatoties bija nenormāla spriedze, un cerība galvenajiem varoņiem izdzīvot saruka tikai pamazām. Kad piesūcās alieni, tad cilvēki vēl bija kvazidzīvi stundām ilgi. Tagad alieni nogalina cilvēkus kā lelles, bez spriedzes un mokām.
Filma patiesībā alegoriski ataino cilvēku pievēršanos neīstām lietām, tādām kā gumijas lelles, un naidu pret apbērnošanos. Raksturīga ir aina, kurā no grūtnieces vēdera parādās nekas cits kā bariņš plēsīgu svešinieku, tik ne cilvēku izskatā, bet būtība nemainās. Skats ar nodīrāto līķi simboliski atgādina mums par pornogrāfijas izplatību, sak, drīz ar drēbju novilkšanu būs par maz, vaidzēs novilkt arī ādu, lai uzbudinātu masturbēšanas nogurdinātos prātus.
Labo iespaidu diemžēl daļēji sabojāja lētie joki, tādi kā aliena mazuļa in-you-face sīcim filmas pašā sākumā, un frāze "Valdība nemelo". Filmas veidotāji acīmredzot mūs, intilekutāļus, uzskata par dauņiem un biezādainiem kretīniem, kas, protams, nav taisnība, jo mēs tādi neesam.
Pirmās predatorfilmas skatoties, prātā dzima dziļa cieņa pret plēsoņu augstajām tehnoloģijām, tādām kā infrasarkanā redze un meistarīgi uzaudzētie dredi. Tagad savukārt radās iespaids, ka viņi ir kaut kādi apdauzīti pajoliņi, kuriem rokas aug no neīstās vietas. Varbūt patiešām aug no nevietas, jo viņi ir citplanētieši, un viņu uzbūvi es nepārzinu. Vārdu sakot, bērnudārzs.
Kādreiz, kad apciemoju zinātnes parku Heureka Somijā, ar sajūsmu vēroju tur uzstādīto infrasarkano kameru, un ekrānu, kas rādīja krāsainu attēlu uz ekrāna, nu gluži tā, kā pasauli redz Plēsoņa! Tagad, protams, es šo faktu labāk noklusētu, lai netaptu apsmiets un aplikts.
Personāži filmā ir augsti morāli attīstītas būtnes ar skaidriem priekšstatiem par to, kas ir labs, un kas ir ļauns, un kas ir Ceļu satiksmes noteikumi. Ja tā nebūtu, tad plēsīgu slepkavzvēru apsēstās pilsētiņas iedzīvotāji nemēģinātu evakuēties pa šoseju, nepārkāpjot dubulto nepārtraukto viduslīniju (uz šosejas, kur katrā virzienā ved divas joslas un pretēja virziena joslas atdalītas tik ar līnīju). Kārtīgi, pieklājīgi pilsoņi, nevis tādi sociopāti kā dažs labs Latvijā dzīvojošs autovadītājs.
Rezumējums. Viega, patīkama izklaides filmiņa, lai atcerētos bērnības gaišo starojumu un nepiespiestā gaisotnē bezjēdzīgi notriektu pusotru stundu sava laika.
P.S. Rakstot šo recenziju, man nobira daža laba asara, jo es zināmā mērā uzaugu ar filmām Aliens un Predators. Un man žēli kļūst, ka mana sirsniņa vairs neuztver man mīļo filmu turpinājumus caur tikpat kristāldzidrām acu prizmām kā toreiz, suņu dienās. Bet icokei, es turos, un man elkonis gandrīz vairs nesāp.
-
Current Music: Mūzika - Goto80 Error energžī
Current Mood: artistic
-
3 commentsLeave a comment