purvainais
purvainais
- Plaza Melaina Chole Alkō Hōls
- 7/13/09 03:05 pm
- So far, so far, so far, so far, so far, so far, so far, so far.
Happy?
So far, so far, so far, so far, so far, so far, so far, so far.
Happy?
Es izkusīšu melanholijā.
* * *
Bet evolūcija radīja mani, melanholiķi. Tātad es esmu vajadzīgs. Kaut arī pats tā nedomāju.
* * *
Es pārvaru savus kompleksus pret alkoholu. Pusdienas ēdot, vienu 300-gramīgo kausiņu iztukšoju, ja ir iespēja. Alkohōls grib, lai es ar viņu sadraudzējos. Nevis trokšņaini un lielās devās pa retam, bet ikdienā, darot parastas lietas. Jo alkohōls ir nektārs, viens no labākajiem cilvēces izgudrojumiem.
Reti un haotiski lietojot alkohōlu, tas atņem spēkus, negribās neko darīt. Izslēdzas smadzenes.
Bet, ja sistemātiski. Ja iedzeršana ir lietišķs process, nevis svētki. Viens no veidiem, kā atvērt trešo aci.
* * *
Mana dzīve ir viens vienīgs kūrorts, pastaiga pa ziedu pļavu.
* * *
Māja stāv, gaisma spīd. No loga redzama tāle. Interesanti, vai šo dziesmu zina daudzi Panorāmas Plazas iemītnieki? Vai viņi vakaros dungo šo melodiju.
* * *
Esmu atmetis mācīties RU (ЙЦУКЕН) klaviatūru. Citreiz.
-
4 commentsLeave a comment