Vecis gudri stāsta, neredzu īsti par ko ņirgt. Maskavas skābās problēmas man nešķiet kaut kā (savādāk/neradikāli) atrisināmas bez cilvēku bīdīšanām un nenormālas reorganizācijas. Cita lieta, vai to var un/vai vajag realizēt -- ļaudis ir ietiepīgi un izmaiņas necieš, turklāt kā rāda turienes pieredze, cilvēki ir spējīgi diendienā dzīvot tādā vidē, katru dienu stundas sēdēt korķos un metros, un nenojūgties un slavēt VP -- man šķiet, vieglāk tur ir atmest ar roku, paiet malā un ļaut, lai tas viss vārās pats savā sulā līdz eksplodēs.

Un Rīga arī. Nav jau tā, ka tagad pacels transporta cenas un uzcels vienu tiltu un iestāsies Laime, korķi samazināsies, un trolejbusā deviņos no rīta varēs apsēsties.