August 17th, 2009

• 260. lappuse
• 8/17/09 09:41 am
• Drukāšanas statistika: 18 minūtes, 2648 baiti.
  
  * * *
  
  Es vēl pametu pēdējo skatienu uz ledus sablīvējumu, kuram patlaban taisījāmies tikt pāri. Laiks bij skaidrs, gaiss diezgan tīrs, temperatura divpadsmit gradu zem nulles, bet, tā kā vējš bij norimis, tad gaiss nelikās tik salts.
  Kādi desmit vīri izkāpa uz «Nautila» klāja un, ar kapļiem strādādami, drīz atbrīvoja kuģi no ledus. Puslīdz viegli veicams darbs, jo jaunais ledus samērā vēl bij plāns. Tad mēs visi atkal nogājām kuģa iekštelpās. Visi rezervuari tika pieplūdināti ar ūdeni zem kuģa peldlīnijas. Tūliņ arī «Nautils» sāka ienirt ūdenī.
  Es biju nosēdies salonā kopā ar Konselu. Pa vaļējiem logiem mēs varējām aplūkot dienvidpola jūras dzīles. Termometrs sāka celties. Manometra adata rādītājā sāka svērties atpakaļ.
  Kā jau kapteinis Nemo iepriekš bij teicis, trīs simti metru lielā dziļumā mēs braucām pa ledus slāņu izlīkumotu jūras dzelmi. Bet «Nautils» ienira arvien dziļāk. Patlaban tas bij jau astoņi simti metru zem līmeņa. Ūdens virspusē termometrs rādīja divpadsmit gradu, te tikai vairs vienpadsmit. Vairāk kā par gradu temperatura jau bij kāpusi. Nebūs vēl sevišķi jāiemin, ka ar īpašiem aparatiem apkurinātā «Nautila» iekšējās telpās siltums bij daudz lielāks. Kuģis tik virzīts ar vislielāko noteiktību.
  — Ja profesora kungs atļauj, es teikšu, ka viņš tomēr izkļūs cauri, — Konsels sacīja.
  — Bez šaubām, — es atteicu, pilnīgi pārliecināts.
  Pa šo pilnīgi brīvo ūdens klaju «Nautils» brauca tiešā virzienā uz dienvidpolu, nenovērsdamies no piecdesmit otrā meridiana. No 67° 30′ līdz 90° vēl palika divdesmit divi ar pus platuma grada jeb mazliet vairāk kā pieci simti ljē. «Nautils» nobrauca caurmērā divdesmit sešas jūdzes stundā, tātad ar ātrvilciena straujumu. Ja kuģis to izturētu, tad četrdesmit stundās mēs būtu pie dienvidpola.
  Naktī mēs ar Konselu, jaunās ainavas savaldzināti, ilgu laiku palikām pie salona loga. Jūra visapkārt bij gaiši pārredzama mūsu elektriskā prožektora gaismā. Tomēr tā izrādījās pilnīgi tuksnesīga. Nevienas zivs neredzēju šajos ieslēgtajos ūdeņos. Tās izlieto šo spraugu tikai izejai no antarktiskā okeana un brīvajām polarapgabalu jūrām. Mēs braucām ļoti ātri. Tas bij nomanāms no kuģa garā tērauda korpusa trīsām.
  Ap diviem rītā es likos pāris stundas nogulēties. Konsels mani uzmodinājaa. Iedams pa gaiteņiem, es nesastapu kapteini Nemo, tāpēc nodomāju, ka viņš ir stūrmaņa kabinē.
  Otrā rītā, 19. martā, es atkal jau biju savā vietā pie salona loga. Elek-
  
  260
  Tags: 20000 ljē pa jūras dzelmi, Žils Verns
• 0 commentsLeave a comment