August 16th, 2009

• 258., 259. lappuse
• 8/16/09 10:08 pm
• Drukāšanas statistika: 26 minūtes, 4822 baiti.
  
  Piezīme. Grāmatas 258. lappusē ir drukas kļūda: «četrdesmi».
  
  * * *
  
  — Tiem pāri, profesora kungs? — kapteinis Nemo lēni atkārtoja. — Kāpēc pāri, ka mēs varam arī pa apakšu?
  —Pa apakšu! — es iesaucos.
  Un piepeši man atausa jausma par kapteiņa nodomiem. Nu es sapratu. «Nautila» apbrīnojamās spējas viņš domāja izlietot arī šajā pārcilvēciskajā pasākumā.
  — Es redzu, profesora kungs, ka mēs sākam mazliet saprasties, — kapteinis teica un it kā pasmaidīja. — Jūs redzat tikai iespēju, es turpretim esmu pārliecināts par šā pasākuma pilnīgu izdošanos. Kas nav iespējams parastam kuģim, tas «Nautilam» viegli paveicams. Ja pie pola atrodas kontinents, «Nautils» piebrauks un apstāsies pie tā. Bet, ja tur ir brīva jūra, tas nokļūs līdz pašam polam.
  — Ir jau pareizi, — es atbildēju, kapteiņa loģikas savaldzināts. — Ja jūras virspuse ar ledus kārtu pārklāta, tās dziļumi ir brīvi pēc tā vispārējā likuma, ka jūras ūdens blīvums stāv tiešā sakarā ar temperaturu virs sasalšanas grada. Ja gluži nemaldos, tad ūdenī nogrimušo ledus slāņu daļas attiecas pret virspusi kā četri pret vienu.
  — Apmēram tā, profesora kungs. Pret katru pēdu virs ūdens tāds ledus kalns iegrimst zem tā par trim. Tātad, ja šie ledus kalni virs ūdens nepaceļas pāri simts metriem, zem līmeņa tie arī nenogrimst vairāk par trīs simti. Un ko gan «Nautilam» nozīmē šie trīs simti metru?
  — Nekā, kapteiņa kungs.
  — Tas spēj nonirt vēl dziļāk noteiktas temperaturas ūdens slānos un tur pilnīgi nemanīti pārlaist trīsdesmit vai četrdesmi gradu aukstumu ūdens virspusē.
  — Pareizi, ļoti pareizi, kapteiņa kungs, — es teicu gluži sajūsmināts.
  — Vislielākās grūtības ir tās, — kapteinis Nemo teica, — vairāk dienu palikt zem ūdens un neatjaunot «Nautila» gaisa krājumu.
  — Tikai tas! — es izsaucos. — «Nautilam» taču ir lieli papildu rezervuari. Ja tos piepildām ar gaisu, tad mums uzkrāts nepieciešamais skābekļa daudzums.
  — Jauki izdomāts, Aronaksa kungs, — kapteinis atbildēja smaidīdams. — Bet, lai jūs vēlāk neapvainotu mani pārgalvībā, es gribu jau iepriekš pateikt savus iebildumus.
  — Ko jūs vēl varētu iebilst?
  — Tikai vienu. Ja ap dienvidpolu ir jūra, tad ļoti iespējams, ka tā
  
  258
  
  viscaur pārklāta ar ledu un ka mums nemaz nav iespējams pacelties ūdens virspusē.
  — Lai arī tā, kapteiņa kungs. Bet jūs aizmirstat, ka «Nautilam» ir durklis, ar kuru tas iespēj diagonalveidīgi pāršķelt ledus segu.
  — Skat, profesora kungs! Šodien jūs esat asprātīgs!
  — Un tad, kapteiņa kungs, — es runāju tālāk, arvien vairāk sajūsminādamies, — kāpēc dienvidpola apkārtnē lai neatrastos brīva jūra, tāpat kā pie ziemeļpola? Aukstuma pols un sauszemes poli nesakrīt ne dienvidu, ne ziemeļu puslodē, un, kamēr vēl nav pierādīts pretējais, varam iedomāties, ka šajos divos zemeslodes galējos punktos atrodas vai nu kontinents, vai no ledus brīva jūra.
  — Arī es domāju tāpat, Aronaksa kungs, — kapteinis Nemo atbildēja. — Tikai es jums aizrādīšu, ka, līdz šim tā apstrīdējuši manu projektu, jūs tagad atkal minat tik daudz pierādījumu man par labu.
  Kapteinim Nemo bij taisnība. Es itin kā gribēju pārspēt viņu drosmē! Es galu galā biju tas, kas viņu vilināja uz dienvidpolu! Es gribēju viņu pārspēt, es aizsteidzos tam priekšā!... Un tomēr es biju tikai naivs ģeķis! Kapteinis Nemo daudz labāk zināja visus iebildumus par un pret šajā jautājumā; tagad viņš uzjautrinājās, redzot, ka arī mani spārno ilgas redzēt neiespējamo.
  Tomēr viņš nezaudēja laiku. Pēc dotās zīmes tūliņ ienāca kapteiņa palīgs. Abi viņi steigšus pārmainīja dažus vārdus savā nesaprotamajā valodā; un vai nu tāpēc, ka iepriekš jau iepazīstināts, vai arī tāpēc, ka šo plānu turēja par pilnīgi izpildāmu, palīgs neizrādīja nekāda pārsteiguma. Bet, lai cik liela bij viņa aukstasinība, Konselam tā nebij mazāka, kad es pastāstīju par mūsu nodomu aizniegt dienvidpolu. «Kā profesora kungam tīk,» tāda bij krietnā puiša atbilde, ar to man bij jāapmierinās. Bet, kad runāju ar Nedu Lendu, es redzēju, ka tā pleci vēl nekad tik augstu nebij sarāvušies.
  — Redziet, profesora kungs, — viņš teica, — man ir žēl jūs un kapteiņa Nemo.
  — Bet mēs taču braucam uz polu, meistar Ned Lend.
  — Iespējams tikai, ka to nekad neredzēsiet.
  Un viņš aizgāja uz savu kajiti — «lai neizdarītu kādas nepatikšanas», kā viņš noteica.
  Pa to laiku jau bij sākusies sagatavošanās uz šo pārdrošo mēģinājumu. «Nautila» sūkņi ar vislielāko spiedienu pildīja rezervuarus ar gaisu. Ap pulksten četriem kapteinis Nemo paziņoja man, ka klāja lūkas tiks noslēgtas.
  
  259
  Tags: 20000 ljē pa jūras dzelmi, Žils Verns
• 0 commentsLeave a comment