February 11th, 2009

• I am sorry, Dave
• 2/11/09 03:21 pm
• Дэйвс ир мирис.
  — Ницше
• 1 commentLeave a comment

• par peldošo nu jau drazu
• 2/11/09 06:09 pm
• Ja ilgi sēž upes krastā, var redzēt, kā garām aizpeld tavu garām palaisto izdevību līķi.
• 0 commentsLeave a comment

• TV bezjēdzīgums (bet runa nav par TV)
• 2/11/09 06:25 pm
• No otras puses, dzīvojot mūsdienās — ar visu šo izlikšanos, tēlošanu, melošanu, divdomībām — laimes ir maz. Mēs izmirstam. Похуй, patiesībā, ko mēs domājam, kā jūtamies. Jau tas vien, ka mēs izmirstam, norāda uz to, ka mūsu metodes nav pareizas. Evolūcija ir tieša, evolūciju nepiemānīsi.
  
  Kāpēc es neskatos TV? Jo tas ir bezjēdzīgs. Piemēram, ja TV aplej ar dubļiem kādu cilvēku, tas nenozīmē, ka tā ir taisnība. Tātad to cilvēku nevaru iet un sodīt. Tad kāda jēga skatīties? Darīšana, kas neved pie rezultāta, nav jādara.
  
  Cerams, ka tuvāko gadu laikā organizēsies domubiedru grupiņas, kuri ies un iznīcinās TV un rādio raidītājus. Protams, pret to visā stingrībā vērsīsies valsts (pastarpināti protams, caur mēdiju mutēm). Jo tagadējai valstij mūsdienās nav nekas bīstamāks, kā domājoši indivīdi.
  
  Pārejas periods no gudru cilvēku pārvaldītu stulbu indivīdu bara uz valsti, kurā IKVIENS DOMĀ, būs sāpīgs. Jo valsts tomēr ir tāds karkass, kas nodrošina mūsu fiziskās vajadzības. Ja šo karkasu sagrauj, tad sabiedrība pārvēršas haosā, un tur par indivīda domas attīstību diemžēl nevar būt ne runas, jo cilvēki skraidīs apkārt ar vālēm un cīnīsies par krūmāju saknēm. Kāda vēl tur kultūra, kādas tehnoloģijas, kāds vēl saprāta triumfs...
  
  Tāpēc es šodien patiešām vēl nezinu, ko darīt. Esmu distraktēts. Es saku, ka jādomā, ka jādara, bet vēl īsti nedaru ne vienu, ne otru.
• 0 commentsLeave a comment

• 2/11/09 06:45 pm
• Var, teiksim, nodefinēt, kas katram indivīdam pienākas. No valsts, no valsts pilsoņiem. Ko es dodu valstij, un ko es saņemu pretī. Un tad vēl tas viss jāizprot. Jāspēj sarakstīt stabiņos, ko es ņemu, un ko es dodu. Jo, lai saprastu, vajaga zināt. Lai rīkotos, jāizprot. Lai izprastu, jāzin KONKRĒTI skaitļi, laiki, lielumi. Savādāk tāds populisms, demagoģija (pamuldēšana) vien sanāk.
  
  Vislabākie rezultāti sasniedzami tad, ja ir stingra pamatdoma, stingrs skelets. Teiksim, cilvēki, kuriem dziļi sirdī ir dažas stingras atziņas. Viņi rīkojas dažādi, atkarībā no situācijas, bet viņu darbības vienmēr konverģē uz vienu virzienu, vektors virzīts pastāvīgi uz noteiktu pusi. Un beigās viņi uzvar, jo ik pa brīdim uzspiež, nedaudz te, nedaudz tur, bet vienmēr pareizajā virzienā. Tādējādi nesanāk vis Brauna kustība, bet mērķtiecīga virzība.
  
  Bet visu to cilvēki noteikti jau sen ir uzrakstījuši grāmatās... Tikai kādās? Es tās vēl neesmu lasījis, teiksim tā, kaut ko esmu lasījis, bet tā īsti nē. Drumslas man vēl nesaliekas vienotā, daiļā mozaīkā. Es visu laiku sagriežu pirkstus ar drumslām, šķembām.
• 0 commentsLeave a comment

• 2/11/09 06:48 pm
• Lasīt savus ierakstus ir masturbācija. Atceries, to ideju par Write-ONLY. Īsts blokeris sava bloka ierakstus un komentārus nekad nepārlasa. Vai, teiksim tā, vajag tīru [k]eksperimentu: ievieš bloku, un nodefinē noteiktus šā bloka lietošanas noteikumus, pie kuriem arī stingri pieturas. Un tad beigās savelk kopā secinājumus. Tieši tā, kā to dara zinātnieki. Īsti zinātnieki, nevis tādi šarlatāni kā astrologi un dziednieki.
• 0 commentsLeave a comment

• 2/11/09 06:52 pm
• Ienākot blokā, jābūt iespējai izlasīt šā bloka vešanas noteikumus. Ja ne citiem (teiksim, ja konceptuāli lasītāji nav paredzēti), tad pašam noteikti. Katru mijiedarbību ar savu bloku jādokumentē. Vēlāk, kad konkrētais mijiedarbības incidents garantēti ir noslēdzies, to jātestē, izmantojot nodefinētos bloka vešanas noteikumus. Un izdara secinājumus. Tādā veidā blokeris var noteikt konkrētās blokošanas metodes priekšrocības un trūkumus noteiktu faktoru aspektā. Respektīvi, tiek atdalīta blokošanas emocionālā komponente no racionālās, blokošana no blokošanas analīzes.
• 0 commentsLeave a comment

• 2/11/09 07:00 pm
• Par ko es priecājos tā, bļē? Par ko? A? Man jābūt vienlaicīgi pieticīgam (jo citi sasniedz vairāk), un vienlaicīgi arī lepnam (par to, ko es patiešām ar savām pūlēm objektīvi un izmērāmi esmu sasniedzis). Faktiski īstena pieticība un īsts lepnums ir autonomi jēdzieni, būtu nepareizi savus darbus «mērīt» attiecībā pret citu veikumu. Īstena pieticība ir tad, kad esmu pieticĪGS, nevis pieticīgĀKS par citu. Un ar lepnumu tāpat. Autonomitāte ļauj novērotājam no malas iegūt tīru rezultātu, kas protams nav pašmērķis īsteni (autonomi) pieticīgi lepnajam, jo autonomija jau to arī nozīmē, ka nav nekāda ārēja novērotāja.
• 0 commentsLeave a comment

• 2/11/09 07:02 pm
• Es līdz šim kaut kā savu dzīvi esmu dzīvojis vairāk balstoties uz savu (niecīgo un neprecīzo) intuīciju (tai skaitā haipošanu, bļaušanu, t.s. «viedokli»), nevis uz racionālu faktu analīzi. Un tas parādās. Tas sāk (teiksim tā, tas nevis sāk, tā visu laiku tā ir bijis) parādīties praktisku rezultātu neesamībā.
• 0 commentsLeave a comment

• 2/11/09 07:06 pm
• Dienas beigās jāmāk pateikt, es darīju šodien to, to, un šito, attiecīgi tik, šitik, un tik ilgi, un tāpēc, ka tas, šis, un šitas. Ja to dienas beigās nevar izdarīt, tad ir nepatikšanas. Par laimi, šīs nepatikšanas var atrisināt. Nevar pat tā pateikt, vai viegli, vai grūti, viss ir relatīvs. Viss ir autonomi relatīvs.
• 0 commentsLeave a comment

• 2/11/09 07:10 pm
• Pilnās imersijas metodes, respektīvi, lomu spēles, kad vienu brīdi tu ņem un dari tā, kā šajā lomā paredzēts, nevis bāzies ar saviem «uzskatiem», «morāli», «paradumiem».
• 0 commentsLeave a comment

• 2/11/09 07:23 pm
• Bļāviens, visas licenzes un noteikumi (kaut vai tā pati Linuka licenze), tas viss ir tik ļoti pa jokam, kamēr vienā brīdī tev jāmijiedarbojas ar citiem cilvēkiem, un tad tas kļūst ļoti nopietni. Nopietni, kā nopietni... Teiksim tā, nopietni ir tad, ja mijiedarbības rezultātā tiek sasniegti praktiski, izmērāmi rezultāti. Ne jau par nesmaidīšanu ir runa, kad saku «nopietni».
• 0 commentsLeave a comment

• Konkrēti fakti, nevis gvelšana
• 2/11/09 07:24 pm
• Ja iepriekšējais pōsts būtu jāiedrukā no rokraksta, tad tas izmaksātu vienai pusei un attiecīgi ienestu otrai pusei 12 santīmus (400 zīmes).
• 0 commentsLeave a comment

• 2/11/09 07:28 pm
• Minimālisma esence: less is more. Меньше — больше.
• 0 commentsLeave a comment

• 2/11/09 07:30 pm
• Hermētiska blokošana. Герметичный блоккинг.
• 0 commentsLeave a comment

• 2/11/09 07:35 pm
• Īsi, kontrolēti bursti (short controlled bursts), asi paribē dursti (острые подрёберные уколы).
• 0 commentsLeave a comment

• 2/11/09 07:47 pm
• [... nesvarīgs daudzburtnis skippots ...]
  
  Bet es pats, es taču arī kāšu. Moment of truth, бля...
• 0 commentsLeave a comment

• 2/11/09 08:00 pm
• Интересно, какой идейный каркас лежит в основе Канадских Досок (Boards of Canada)?
• 0 commentsLeave a comment

• 2/11/09 08:15 pm
• Sistēmātiskums, spriedze, relaksētība, noteiktība. Minimālisms. Kārtība. Precizitāte. Tas es gribu būt. Bet man nesanāk. Jo kaut ko tomēr līdz galam pareizi nedaru, acīm redzot.
  
  Laime ir tuvu, es jau daļēji tajā dzīvoju. Paldies visiem, kuri man šo avansu dod. Paldies jums, es ļoti ceru, ka spēšu jums atbildēt ar to pašu.
• 0 commentsLeave a comment

• 11. lappuse
• 2/11/09 11:55 pm
• Drukāšanas statistika: 14 minūtes, 347 vārdi, 2692 simboli.
  
  * * *
  
  Šī otrā, pirmā acu uzmetienā visai ticamā teorija nekādi nevarēja atspēkot abās zemes puslodēs izdarītos meklējumus un pētījumus. Grūti bij iedomāties, ka privats cilvēks varētu iegūt lietošanai tādu kuģi. Kur un kā viņš to uzbūvētu un pie tam vēl pilnīgi slepeni?
  Tikai kādai valdībai bij iespējams konstruēt tādu postošu mašinu, un mūsu drūmajos laikos, kad cilvēki tā pūlas papildināt un izsmalcināt kara ieročus, viegli iespējams, ka kāda valsts, citām nezinot, uzbūvējusi un izmēģinājusi šo drausmīgo kuģi. Šaspo šautenēm sekoja torpedas, torpedām — zemūdens tarani, bet pēc tam jānāk reakcijai. Mazākais, iespējams tas bij. Taču hipoteze par kara mašinu sabruka, jo visas valdības sniedza noliedzošus paskaidrojumus. Tā ka runa bij par sabiedriskām interesēm, kur visvairāk cieta transatlantiskā satiksme, tad šo valdību paskaidrojumus nevarēja apšaubīt. Tāpat nav iespējams veikt tāda kuģa būvi slepeni; ja jau atsevišķam cilvēkam tādā gadījumā grūti to izdarīt slepus, tad valdībai tas nepavisam nebūtu pa spēkam, jo visus tās pasākumus rūpīgi uzmana varenās valstis — viņas sāncenses.
  Tādā kārtā pēc aptaujas Anglijā, Francijā, Vācijā, Krievijā, Spānijā, Italijā, Amerikā un pat Turcijā iedoma par zemūdens kuģi galīgi tika atmesta. Par spīti bulvara preses zobgalībām no jauna uzpeldēja jautājums par briesmoni, un uztrauktā iztēle drīz vien radīja visfantastiskākās hipotezes.
  Kad es atgriezos Ņujorkā, ļoti daudzi nāca izdibināt manus uzskatus šajā jautājumā. Francijā es biju izdevis grāmatu divos sējumos ar virsrakstu «Jūras dzīļu noslēpumi». Šī grāmata, ko zinātnieki uzņēma visai labvēlīgi, man piešķīra specialista slavu šajā diezgan neizpētītajā dabas zinātņu nozarē, un tāpēc neatlaidīgi gribēja uzzināt manas domas. Kamēr vien varēju, es noliedzu, ka tāda parādība vispār iespējama. Bet tad avīze «New-York Herald» vērsās tieši pie «augstcienījamā Pjera Aronaksa, Parizes muzeja profesora», ar lūgumu izteikt savus uzskatus. Nu vairs nekā nevarēja darīt. Nebij iespējams klusēt. Es aplūkoju problemu vispusīgi — ir no politiskās, ir zinātniskās puses un tad 30. apriļa numurā citēju šā plašā, motivējumiem bagātā raksta secinājumus.
  «Tātad, citu pie citas iztirzājis visas hipotezes un atmetis visus pārējos minējumus, esmu spiests atzīt, ka eksistē kāds ārkārtīgi stiprs jūras dzīvnieks.
  Okeana dziļumus mēs pavisam vēl nepazīstam.Mērojamā zonde dibenu nekad nav aizsniegusi. Kas notiek tajos neizmērojamos bezdibeņos? Kādi
  
  11
  Tags: 20000 ljē pa jūras dzelmi
• 0 commentsLeave a comment