purvainais
purvainais
- 11. lappuse
- 2/11/09 11:55 pm
- Drukāšanas statistika: 14 minūtes, 347 vārdi, 2692 simboli.
* * *
Šī otrā, pirmā acu uzmetienā visai ticamā teorija nekādi nevarēja atspēkot abās zemes puslodēs izdarītos meklējumus un pētījumus. Grūti bij iedomāties, ka privats cilvēks varētu iegūt lietošanai tādu kuģi. Kur un kā viņš to uzbūvētu un pie tam vēl pilnīgi slepeni?
Tikai kādai valdībai bij iespējams konstruēt tādu postošu mašinu, un mūsu drūmajos laikos, kad cilvēki tā pūlas papildināt un izsmalcināt kara ieročus, viegli iespējams, ka kāda valsts, citām nezinot, uzbūvējusi un izmēģinājusi šo drausmīgo kuģi. Šaspo šautenēm sekoja torpedas, torpedām — zemūdens tarani, bet pēc tam jānāk reakcijai. Mazākais, iespējams tas bij. Taču hipoteze par kara mašinu sabruka, jo visas valdības sniedza noliedzošus paskaidrojumus. Tā ka runa bij par sabiedriskām interesēm, kur visvairāk cieta transatlantiskā satiksme, tad šo valdību paskaidrojumus nevarēja apšaubīt. Tāpat nav iespējams veikt tāda kuģa būvi slepeni; ja jau atsevišķam cilvēkam tādā gadījumā grūti to izdarīt slepus, tad valdībai tas nepavisam nebūtu pa spēkam, jo visus tās pasākumus rūpīgi uzmana varenās valstis — viņas sāncenses.
Tādā kārtā pēc aptaujas Anglijā, Francijā, Vācijā, Krievijā, Spānijā, Italijā, Amerikā un pat Turcijā iedoma par zemūdens kuģi galīgi tika atmesta. Par spīti bulvara preses zobgalībām no jauna uzpeldēja jautājums par briesmoni, un uztrauktā iztēle drīz vien radīja visfantastiskākās hipotezes.
Kad es atgriezos Ņujorkā, ļoti daudzi nāca izdibināt manus uzskatus šajā jautājumā. Francijā es biju izdevis grāmatu divos sējumos ar virsrakstu «Jūras dzīļu noslēpumi». Šī grāmata, ko zinātnieki uzņēma visai labvēlīgi, man piešķīra specialista slavu šajā diezgan neizpētītajā dabas zinātņu nozarē, un tāpēc neatlaidīgi gribēja uzzināt manas domas. Kamēr vien varēju, es noliedzu, ka tāda parādība vispār iespējama. Bet tad avīze «New-York Herald» vērsās tieši pie «augstcienījamā Pjera Aronaksa, Parizes muzeja profesora», ar lūgumu izteikt savus uzskatus. Nu vairs nekā nevarēja darīt. Nebij iespējams klusēt. Es aplūkoju problemu vispusīgi — ir no politiskās, ir zinātniskās puses un tad 30. apriļa numurā citēju šā plašā, motivējumiem bagātā raksta secinājumus.
«Tātad, citu pie citas iztirzājis visas hipotezes un atmetis visus pārējos minējumus, esmu spiests atzīt, ka eksistē kāds ārkārtīgi stiprs jūras dzīvnieks.
Okeana dziļumus mēs pavisam vēl nepazīstam.Mērojamā zonde dibenu nekad nav aizsniegusi. Kas notiek tajos neizmērojamos bezdibeņos? Kādi
11
-
0 commentsLeave a comment