January 31st, 2009

• 20k lje pa jūras dzelmi, 112 lappuse (jeb 2. sērija)
• 1/31/09 08:36 pm
• Šī ir otrā sērija, [ne]loģisks turpinājums pirmajai sērijai.
  
  * * *
  Man rokā bij Žaņa Masē pievilcīgā grāmata "Vēdera kalpi", es biju pilnīgi nogrimis lasīšanā un baudīju autora asprātības, kad Konsels iztraucēja mani.
  --- Vai profesora kungs nevarētu panākt šurp? --- viņš teica pavisam savādā balsī.
  --- Kas noticis, Konsel?
  --- Paskatieties pats, profesora kungs.
  Es piecēlos, piegāju pie loga, piespiedos pie rūtīm un skatījos.
  Spilgtajā elektriskās gaismas svītrā es ieraudzīju kādu milzīgu melnu masivu, nekustīgu ūdenī iegrimušu priekšmetu. Raudzījos ļoti uzmanīgi, lai izdibinātu, kas varētu būt šis milzīgam valim līdzīgais melnums. Piepeši savāda doma iešāvās man prātā.
  --- Tas ir kuģis! --- es iekliedzos.
  --- Jā, --- kanadietis piemetināja. --- Kuģis, kas uzskrējis zemūdens klints šķautnei un nogrimis.
  Neds Lends nebij maldījies. Mēs bijām piebraukuši kādam kuģim, kam apcirstās tauvas vēl karājās pie dzelzs turekļiem. Kuģa korpuss likās pilnīgā kārtībā; kuģis bij nogrimis tikai pirms nedaudzām stundām. Divu pēdu augstumā nocirsto trīsmastu paliekas liecināja, ka tas bijis spiests upurēt visu savu takelažu. Ar ūdeni pieplūdis, tas gulēja, uz kreisajiem sāniem sazvēlies. Skumji bij redzēt pašu avarējušo kuģi, bet vēl skumjāk saskatīt uz tā klāja dažus virvē sapinušos līķus. Es saredzēju četrus vīriešus, viens no tiem vēl turēja stūri, un bez tam vienu sievieti, kura ar bērnu rokās pa pusei bij izlīdusi pa virsbūves atveri. Tā bij vēl gluži jauna sieviete. "Nautila" spilgtajā apgaismojumā es labi saredzēju viņas ūdens vēl neizvērstos vaibstus. Ar vislielāko piepūli viņa bij pacēlusi pār galvu savu bērnu, mazo nabaga būtni, kas ar rociņām aptvēra mātes kaklu. Šausmīgas izskatījās šo četru cilvēku sejas, kuri bij sastinguši beidzamās konvulsijās, mēģinādami atraisīties no savām saitēm. Tikai stūrmanis ar sirmajiem, pierei pielipušajiem matiem un stūres ratam piekrampētām rokām vēl vienmēr likās vadām savu trijmastnieku okeana dzīlēs!
  Kas par šausmīgus skatu! Mēs stāvējām klusu, lūkojāmies šajā bojā ejas ainā, kura likās nofotografēta katastrofas pēdējā mirklī. Un iedomā es jau redzēju milzīgas haizivis ar ugunīgām acīm, kuras traucās turp, cilvēku gaļas pievilinātas.
  Bet "Nautils" apmeta līkumu nogrimušajam kuģim, es tikai vēl paspēju izlasīt tā pakaļējā daļā: "Florida Sanderland."
  * * *
  
  20:14
  20:27
  Rezultāts: 13 minūtes, 2467 simboli jeb 326 vārdi. Šoreiz pārbaudīju un laboju kļūdas pēc katra paragrāfa jeb, tajās vietās, kur paragrāfs ļoti garš, divu trīs teikumu uzdrukāšanas.
  Tags: 20k lje pa jūras dzelmi, self improvement
• 1 commentLeave a comment