February 11th, 2008

• Arhaiķi starp mums
• 2/11/08 12:12 pm
• Arhaiskā cilvēka domāšana klusi sēž stūrītī un nokaunās, mūsu vidū ir daudz advancētāki mistiķi, mūsdienu sencilvēki. Redz, roka pirms bāšanas mikroviļņu krāsnī esot jāapsedz ar dvieli, citādi atstarotā starojuma iespaidā tā iekaisīs. Sīks, ikdienišķs aizsardzības rituāls, kas patiesībā apliecina slinkā gara trulo nespēju apjēgt ikdienišķas parādības, kvazimodernā cilvēka saprāta kapitulāciju un degradāciju tumsonības priekšā.
  
  Как страшно жить.
  Tags: idioti
• Current Music: Русское радио
  Current Mood: drained
• 0 commentsLeave a comment

• Mīnus komiksiņi
• 2/11/08 02:24 pm
• Iepazīšanos sāku ar šo par Zemi apdraudošo asteroīdu, arī pārējie mīnusi ir. Kādi? Nu kādi ir, tādi ir. Ir.
  Tags: komikši
• Current Music: dūc, skan, zvana
  Current Mood: frustrated
• 0 commentsLeave a comment

• Mūzikas birstes.
• 2/11/08 07:06 pm
• Ko tik neatrod draudzīgajā, pa mūzikas sadaļu ložņājot. Tātad, šovakar tie ir Suki dve štuki (jābūt iežurnalētam traukos, laikam, lai atvērtos). Man pirmā dzirdēšana par viņiem, skaņa, vārdi tādi torņveidīgi, sestās dziesmas sākumā tāda kā Bitīt' Matos (btw šeit atrodami kā bm) vadītāja balss atskan!
  
  Kas savukārt liek man domāt par lietām, kuras patīk man ostīt un skatīt, bet kur ienirt nekad es nebūtu ar mieru — vai tās ir bailes, vai kompleksi, vai gara kūtrums un šķībi priekštati par dzīvi vispār.
  Tags: muzončegs
• Current Music: Suki dve štuki
  Current Mood: grumpy
• 0 commentsLeave a comment

• Nominācijas, juhominācijas. Vecie vīri bez valsts palikuši!
• 2/11/08 09:56 pm
• Vakar paskatīju filmu večukiem, kuri palikuši bez valsts. Filma ļoti laba, tā māca skatītāju domāt par to, ka mūsu mazākos brāļus ragulopiņus un citus sivēnus pirms nokaušanas nāvējoši apdullina ar bliezēju.
  
  Sekos ne pārāk interesants, taču ļoti raksturīgs fakts. Lūk latvju bloku kuba dižprāšu darinātie filmas apskati — čaklais skolnieks, naivais kukū, augststandartīgais alusnedzērājs. Vai kāds no izcilajiem filmziņvērtētājiem ir spējis uzrakstīt savu sajūtu aprakstu, neizmantojot tādus vārdus kā Oskars, nominācija? Nē. Īsti blokuvīri filmas skata pēc cepures. Kur prātiņš bezjēgā rakstīt, ka filmai redzējies esot piešķirti tik un tik pēteri vai otomāri? Vai filma kļūst labāka personīgi man, ja es zinu ka tai ir kaut kas piešķirts jeb nē? Ko cilvēki grib pateikt, savā ai-kā-gribējās-subjektīvajā recenzijā iekopēdami šos maģiskos nomināciju cipariņus un nosaukumus? Tieši to viņi arī pasaka — ka ir truli masu patēriņa kulta vergi, paldies un arlabunakti.
  Tags: filmas
• Current Music: dūc, bet ne ausēs
  Current Mood: happy
• 0 commentsLeave a comment