purvainais
purvainais
- 199., 200. lappuse
- 7/29/09 12:07 am
- Drukāšanas statistika: 20 minūtes, 4478 baiti.
* * *
kabinē divos gredzenos pakārtā kompasa. Pēc vienkārša viņa pamājiena stūrmanis katru mirkli mainīja kuģa virzienu.
Es novietojos pie iluminatora labajā pusē un redzēju krāšņus koraļu veidojumus, zoofitus, aļģes un vēžveidīgos rāpuļus, kuri savas milzīgās ķetnas staipīja laukā no klinšu plaisām.
Ceturksni uz vienpadsmitiem kapteinis Nemo pats stājās pie stūres rata. Plata galerija melna un dziļa atvērās mūsu priekšā. «Nautils» droši devās tajā iekšā. Neparasts troksnis sāka skaloties ap viņa sāniem. Tur Sarkanās jūras ūdens pa tuneļa slīpumu devās uz Vidusjūru. «Nautils», peldēdams pa straumi, ar bultas ātrumu traucās uz priekšu, lai gan tā mašinas, palēninādamas gaitu, visā spēkā dzina skrūvi atpakaļvirzienā.
Uz šaurās spraugas sienām es redzēju tikai spilgtas un taisnas svītras, ugunīgas stīgas, ko elektriskie aparati kuģa skrejā nostiepa gar klinti. Sirds man strauji pukstēja — roku piespiezdams, es lūkoju to apvaldīt.
Desmitos un divdesmit piecās minutēs kapteinis atdeva stūres ratu stūrmaņa ziņā un pagriezās pret mani.
— Vidusjūra, — viņš teica.
Straumes nests, «Nautils» nepilnās divdesmit minutēs bij izbraucis cauri Suecas jūras šaurumam.
VI
GRIEĶIJAS ARCHIPELAGS
Otrā rītā, 12. februarī, ap saules lēktu «Nautils» pacēlās virs ūdens. Es tūliņ steidzos uz klāja. Trīs jūdzes pret dienvidiem bij redzams neskaidrs Peluzijas siluets. Straume mūs bij atnesusi no vienas jūras otrā. Šajā tunelī gan bij viegli nolaisties, bet, kā redzams, daudz grūtāk izcelties laukā.
Ap septiņiem Neds un Konsels iznāca pie manis. Abi nešķiramie draugi visu nakti bij mierīgi gulējuši, nepavisam neinteresēdamies par «Nautila» drosmi.
— Nu, zinātnieka kungs, — kanadietis apvaicājās mazliet zobgalīgi. — Kur tad nu jums ir tā Vidusjūra?
— Patlaban mēs braucam pa tās virspusi.
— Ko! — Konsels izsaucās. — Tātad nakti ...
— Jā, šai pašā naktī dažās minutēs mēs esam tikuši cauri šim necaurejamam zemes šaurumam.
199
— Es tam neticu! — kanadietis iesaucās.
— Velti neticēt, meistar Lend, — es teicu. — Tas ir Eģiptes krasts, kas izliecas pret dienvidiem.
— Stāstiet to citam, — kanadietis tiepās.
— Bet, ja profesora kungs tā saka, — Konsels nāca man palīgā, — tad profesora kungam var gan ticēt.
— Un pie tam, Ned, kapteinis Nemo mani pagodināja, parādīdams tuneli. Es biju turpat līdzās viņam stūrmaņa kabinē, kad viņš vadīja «Nautilu» pa šauro spraugu.
— Jūs dzirdējāt, Ned? — Konsels sacīja.
— Un jūs, Ned, — es piebildu, — ar savām asajām acīm droši vien varat saredzēt Portsaidas dambjus iestiepjamies jūrā.
Kanadietis sāka uzmanīgi skatīties.
— Patiešām, profesora kungs! — viņš iesaucās. — Jums taisnība! Un jūsu kapteinis ir lielisks cilvēks. Jā, mēs esam Vidusjūrā. Labi. Tad parunāsim mazliet par savām pašu sīkajām lietām, bet tikai tā, lai neviens mūs nenoklausās.
Es sapratu labi, kas kanadietim padomā. Man šķita tas prātīgākais parunāties arī, ja jau viņš to tā vēlējās. Visi trīs mēs nosēdāmies pie prožektora, kur vairāk bijām pasargāti no slapjajām viļņu šļakatām.
— Tagad, Ned, mēs klausāmies, — es teicu. — Ko jūs gribat pastāstīt?
— Ko es jums gribu pastāstīt, tas ir visai vienkārši, — kanadietis atbildēja. — Tagad mēs esam Eiropas tuvumā, mums jātiek prom no «Nautila», iekams kapteinis Nemo nav aizvizinājis mūs polarjūrā un no turienes atpakaļ Klusajā okeanā.
Atzīstos, ka tādas sarunas ar Nedu Lendu man allaž bij nepatīkamas. Man nebij ne mazākās vēlēšanās liegt saviem biedriem atgūt brīvību, bet reizē ar to pašam neparko negribējās atstāt kapteini Nemo. Pateicoties viņam, pateicoties tā kuģim, es katru dienu no jauna papildināju savas zināšanas par zemūdens valsti; savu grāmatu par jūras dzīļu noslēpumiem es varēju pārbaudīt pēc realiem pieredzējumiem uz vietas. Vai vēl kādreiz man gadīsies tāda izdevība novērot okeana dziļumu brīnumus? Protams, ne! Es nevarēju ne iedomāties pamest «Nautilu», iekams manu pētījumu loks nav noslēgts.
— Draugs Ned, — es teicu, — atbildiet man vaļsirdīgi. Vai jums te uz kuģa ir garlaicīgi? Vai nožēlojat, ka liktenis jūs nodevis kapteiņa Nemo rokās?
200
-
0 commentsLeave a comment