purvainais
purvainais
- 121., 122. lappuse
- 6/21/09 01:01 pm
- Drukāšanas statistika: 27 minūtes, 5141 baits.
* * *
savā Botaniskā dārza kabinetā. Pieņemu tavu apsveikumu un pateicos. Es gan gribētu vaicāt, ko tu saproti ar vārdiem «laimīgu jaungadu» tajos apstākļos, kādos mēs atrodamies? Vai tu šo laimi saskati mūsu gūstniecības nobeigumā vai šā dīvainā ceļojuma turpinājumā?
— Patiešām, — Konsels atbildēja, — es nezinu, ko profesora kungam sacīt.
Tiesa, ka mēs šeit pieredzam brīnišķas lietas un ka divu mēnešu laikā par garlaicību sūdzēties mums nav bijis iemesla. Bet pēdējais brīnums vienmēr vispārsteidzošākais, un, ja tā turpināsies, es nezinu, kā tas viss beigsies! Man šķiet, ka tāda izdevība mums nekad vairs negadīsies.
— Nekad, Konsel.
— Turklāt kapteinis Nemo pilnīgi attaisno savu latiņu vārdu. Viņš mūs nemaz neapgrūtina, liekas, ka viņa pavisam nebūtu pasaulē.
— Pilnīgi pareizi, Konsel.
— Tāpēc domāju, ka profesora kungam nebūs nepatīkami, ja teikšu, ka šis gads būs laimīgs tad, ja varēsim dabūt redzēt itin visu...
— Itin visu redzēt, Konsel! Tas gan laikam būs pārāk ilgi. Un ko domā Neds Lends?
— Neds Lends domā gluži pretēji, — Konsels atteica. — Viņam ir prozaisks saprāts un valdonīgs vēders. Viņam apnicis ik dienas aplūkot zivis un ēst tās. Kā īsts anglo-saksis viņš nevar iztikt bez vīna, maizes un gaļas; Neds Lends pieradis pie bifsteka un nebaidās mērenas degvīna vai džina devas.
— Par sevi es varu teikt, Konsel, ka šajā ziņā nemaz nejūtos slikti un esmu gluži labi pielāgojies šā kuģa režimam.
— Es arī, — Konsels atbildēja. — Tāpēc tikpat cieši esmu noņēmies palikt kā meistars Lends bēgt. Tātad, ja šis jaunais gads nebūs laimīgs man, tad tāds būs Nedam Lendam, — un otrādi. Tādā kārtā viens no mums katrā ziņā būs apmierināts. Un es beidzot profesora kungam novēlu tieši to, ko profesora kungs vēlas.
— Paldies, Konsel. Tikai par dāvanām gan ieminies kādreiz vēlāk, bet šimbrīžam apmierinies ar sirsnīgu rokas spiedienu. Patlaban man vairāk nav iespējams.
— Profesora kungs vēl nekad nav bijis tik devīgs. — Konsels atteica.
Pēc tam krietnais puisis aizgāja.
2. janvarī mēs jau bijām nobraukuši vienpadsmit tūkstoši trīs simti četrdesmit jūdzes jeb pieci tūkstoši divi simti piecdesmit ljē pēc izbraukšanas no
121
Japanas jūras. «Nautila» priekšā tagad bij bīstamais Koraļu jūras apvidus iepretim Australijas ziemeļaustrumu krastiem. Mūsu kuģis dažu jūdžu atstatumā nobrauca garām nodevīgajam sēklim, uz kura Kuka kuģi 1770. gada 10. jūnijā tikko neaizgāja bojā. Kuka kuģis uzdūrās kādai klintij un nenogrima tikai tāpēc, ka koraļu gabals, kas to ielauza, bij atlupis un palicis turpat caurumā.
Es ļoti vēlējos aplūkot šo trīs simti sešdesmi ljē garo zemūdens rifu, pret kuru nemitīgi putās sakultā jūra lauzās ar šausmīgu spēku un pērkona dārdu. Bet tajā brīdī «Nautils» ar slīpo stūres pagriezienu mūs aizrāva lielā dziļumā, un man nelaimējās aplūkot šīs augstās koraļu sienas. Bij jāapmierinās ar dažādām mūsu tīklu izvejotām zivju pasugām. Starp tām kāda skumbriju pasuga tunču lielumā, ar šķērssvītrām gar zilganajiem sāniem, kuras nozūd, tiklīdz zivs nobeidzas. Šīs zivis bariem sekoja kuģim un piegādāja mums lielisku pārtiku. Tīklos gadījās arī jūras karūsas, ne garākas par pieciem centimetriem, tās garšoja kā doradas; bij arī lidojošās zivis, īstas jūras bezdelīgas, kas tumšās naktīs ar savu fosfora spīdumu apgaismo ūdeni un gaisu. Starp moluskiem un zoofitiem es tīkla cilpā atradu ieķērušās arī alcionarijas, «āmuriņus», kadranus, ceritas, hialas. No augiem te bij sastopamas krāšņas peldošas aļģes, laminarijas un markrocistas ar gļotainām porām; es ievācu arī brīnišķīgo nemastoma geliniaroïde, kura jāpieskaita vislielākiem muzeju retumiem.
Pēc četru dienu brauciena par Koraļu jūru 4. janvarī mēs ieraudzījām Jaungvinejas krastus. Kapteinis Nemo pastāstīja, ka viņš esot nodomājis pa Toresa jūras šaurumu iekļūt Indijas okeanā. Tas arī bij viss, ko es dabūju zināt. Nedam bij liels prieks, jo mēs tuvojāmies Eiropas jūrām.
Toresa šaurumu uzskata par tikpat bīstamu kā Koraļu jūru, jo tajā atrodas daudz rifu un gar tā krastmalām dzīvo mežonīgas papuasu ciltis. Šis šaurums atdala Australiju no Jaungvinejas.
Jaungvineja ir četri simti ljē gara un simts trīsdesmit plata, bet tās virspusi rēķina uz četrdesmit tūkstošiem ģeografisku ljē. Tā atrodas starp 0°17′ un 10°2′ dienvidu platumu un 128°23′ un 146°15′ garumu. Ap pusdienas laiku, kad kapteiņa palīgs mērīja saules augstumu, es saskatīju salas līdzenumam pāri paceļamies Arfalksa kalnāju, kas slējās līdzeni un nobeidzās ar smailām virsotnēm.
Šo jūras šaurumu atklāja portugalis Francisko Serrano 1511. gadā, pēc tam to apmeklējuši daudzi pasaules apbraucēji: Don Hoze de Menezes 1526. g., Grijalva 1527., spāniešu ģeneralis Alvars de Savedra 1528. g.,
122
-
0 commentsLeave a comment