purvainais
purvainais
- 6/21/09 12:53 am
- Kļūda ir iedomāties dzīvi par statisku, nemainīgu vienību. Sak, ja neko nedarīšu, tad viss paliks tāds, kā bijis. Saglabāsies.
Ne velna.
Pat cilvēka organisms ir konstantā plūsmā. Imūnsistēma nepārtraukti, VISU LAIKU, cīnās pret mikrobiem; visu laiku plaušas elpo. Jo smadzenes nespēj dzīvot ilgāk par dažām minūtēm bez skābekļa; jo, ja imūnistēma atsaka (skat. AIDS akūto stadiju), tad cilvēka ķermenis ilgi nedzīvo.
Nekas nau statisks. Viss ir dinamisks.
Ja tu neko nedari, tad tevis nau; ja tevis nau, tad tu iznīksti.
Nevar neko nedarīt. Kaut kas jādara. Pat...
Ir tāta anekdote: "Tā tikai liekas, ka es neko nedaru. Patiesībā šūnu līmenī es esmu nepārtraukti aktīvs".
Ar to es gribu tikai teikt, ka nav statisku lietu. Statisks ir granīta bluķis. Es neesmu statisks. Tu neesi statisks. Mēs neesam mūžīgi.
Bet kā lai rod pozitīvo šajā visā? Šovakar es nerodu tam atbildi.
P.S. Šis ir twirterveidīgais, bet tur ir pārāk maz zīmju, pārāk liela šaurība (140 burtiņi) manai ātrajai domai un veiklajai drukāšanai.
-
0 commentsLeave a comment