purvainais
purvainais
- 93., 94. lappuse
- 6/18/09 05:39 pm
- Klabēšana: 22 minūtes, 4423 baiti.
* * *
— Jā gan, profesora kungs.
— Un jūs aicināt mani tos aplūkot?
— Katrā ziņā.
— Kājām?
— Un pie tam vēl sausām.
— Un medīt?
— Medīt.
— Ar šauteni rokās?
— Ar šauteni rokās.
Es skatījos «Nautila» kapteinī tādām acīm, kurās gan nebij nekā glaimojoša.
— Tiešām, — es domāju, — viņa galva nav kārtībā. Viņam uznākusi kāda lēkme un acīm redzot arī tagad vēl nav pārgājusi. Ir gan nelaime! Labāk taču, lai viņš būtu savādnieks nekā traks.
Šādas domas skaidri bij lasāmas arī manā sejā, bet kapteinis Nemo turēja par vajadzīgu tikai aicināt mani viņam sekot. Es gāju līdzi kā cilvēks, kas gatavs uz visu. Tā mēs nonācām ēdamistabā, kur brokastgalds jau bij klāts.
— Aronaksa kungs, — kapteinis teica, — lūdzu jūs bez kādām ceremonijām pabrokastot kopā ar mani. Ēzdami varēsim patērzēt. Es jūs apsolīju izvadāt pa mežiem, bet nevaru apsolīt, ka pacienāšu jūs tur kādā restoranā. Tāpēc ieteiktu jums ēst, rēķinoties ar to, ka tikai stipri vēlu tiksiet atkal pie galda!
Es arī nelikos daudz skubināties. Ēdiens sastāvēja no dažādu sugu zivīm un lieliskiem zoofitiem ar dažādu gremošanu veicinošu jūras aļģu, kā porphyria laciniata un laurentia primafetida piedevām. Dzērām vienīgi tikai skaidru ūdeni, kuram arī es pēc kapteiņa parauga piepilināju klāt mazliet liķiera, ko kamčatkiešu veidā dabū no aļģes ar nosaukumu rodomena palmata.
Kapteinis Nemo brīdi ēda un tikai tad ierunājās:
— Profesora kungs, saņēmis uzaicinājumu uz medībām manos mežos Krespo salā, jūs droši vien nodomājat, ka es esmu atmetis savus pamatprincipus. Bet, kad es paskaidroju, ka runa ir par zemūdens mežiem, jūs noturējāt mani par traku. Profesora kungs, nekad nevajag uz ātru roku spriest par cilvēkiem.
— Bet, kapteiņa kungs, ticiet, ka es...
93
— Lūdzu uzklausiet vispirms mani, un tad spriediet, vai es esmu traks vai rīkojos pret saviem principiem.
— Es klausos.
— Profesora kungs, jūs zināt tikpat labi kā es, ka cilvēkam iespējams uzturēties zem ūdens, ja tikai var paņemt līdzi elpošanai nepieciešamo krājumu gaisa. Zemūdens darbos strādniekam ūdens necaurlaidīgā apģērbā un metala cepuri galvā elpojamo gaisu piegādā sevišķs sūknis, bet izelpoto regulatori aizgādā prom.
— Šo aparatu sauc par skafandru, — es teicu.
— Jā. Bet ar to cilvēks nevar brīvi kustēties. Viņš nevar tikt vaļā no sūkņa, kas piegādā gaisu pa kaučuka cauruli, un tā ir īsta ķēde, kas to sien pie zemes. Ja arī mēs šeit, uz «Nautila», būtu tāpat atkarīgi no zemes, tad nekur tālu vis netiktu.
— Un kāds līdzeklis ir kļūt brīvam?
— Tas ir Rukveirola-Daneiruza aparats, divu jūsu tautiešu izgudrots; bet es to esmu pārlabojis un pielāgojis savām vajadzībām, tā ka tagad jūs ar to varat riskēt arī jaunajos fiziologiskos apstākļos un pie tam nemaz nekaitēt savam organismam. Šis aparats ir biezas dzelzs plāksnes rezervuars, kurā es ar piecdesmit atmosferu lielu spiedienu iesūknēju gaisu. Aparatu kā kareivja somu ar siksnām piesien uz muguras. Tā virsējā daļa ir kastei līdzīga, kur plēšveidīga ierīce gādā, lai gaiss aizplūstu tikai normala spiediena pakāpē. Parastajam Rukveirola aparatam divas kaučuka caurules sniedzas no šās kastes līdz nesēja degunam un mutei; viena no tām kalpo ieelpojamā, otra izelpojamā gaisa novadīšanai, bet elpotājs tās pēc vajadzības ar mēli aizdara vai atdara. Tā kā man jārēķinās ar lielu spiedienu jūras dibenā, es, tāpat kāūdenslīdēji, galvu ietērpju vara čaulas bumbā un tai tad pievienoju ieelpjamā un izelpojamā gaisa caurules.
— Tas ir labi izdomāts, kapteini Nemo. Tomēr gaiss, ko paņemsiet līdzi, drīz sabojāsies un paliks elpošanai nederīgs, jo tajā ir tikai piecpadsmit procentu skābekļa.
— Bez šaubām. Bet es jums jau teicu, Aronaksa kungs, ka «Nautila» sūkņi to iepilda ar ārkārtīgi lielu spiedienu un tāpēc aparata rezervuaros elpošanai noderīga gaisa ietilpst tik daudz, cik nepieciešams deviņām vai desmit stundām.
— Vairāk man nav ko jautāt, — es teicu. Tikai pasakiet man vēl, kā jūs apgaismojat sev ceļu pa okeana dzelmi?
— Ar Rumkorfa aparata palīdzību, Aronaksa kungs. Pirmāk minēto
94
-
0 commentsLeave a comment