purvainais
purvainais
- 91., 92. lappuse
- 6/18/09 04:37 pm
- Kliketī-klik, kliketī-klik: 21 minūte, 4538 baiti.
* * *
jās kā pulveris. Augšām klīstošie mākoņi atmirdza brīnišķās krāsu nospulgās, bet garie, robotie padebešu vāli vēstīja drīzu vētru.
Bet ko nozīmē vētra «Nautilam», kuru pat orkans nespēj iebiedēt.
Es jūsmoju par spožo, līgsmo saules lēktu, kad izdzirdu aiz muguras soļus. Kāds devās augšup uz klāja.
Sagatavojos apsveikt kapteini Nemo, bet tas bij tikai viņa palīgs. Viņš iznāca uz klāja un likās mani nemaz nepamanām. Pielicis spēcīgu tālskati pie acīm, viņš ārkārtīgi uzmanīgi pētīja visu apvārsni. Tad, atgriezies pie lūkas, izrunāja kādu teikumu. Tas man palicis atmiņā, tāpēc ka ik rītu šādos gadījumos dzirdēju to atkārtojam. Tas skan šādi:
«Nautron respoc lorni virch.»
Ko tas nozīmēja, to es nevaru pateikt.
Šos vārdus izrunājis, kapteiņa palīgs nokāpa lejā. Es nodomāju, ka «Nautils» dosies atkal savā zemūdens ceļā, tāpēc arī steigšus devos lejā pa šaurajām kāpnēm un pēc dažiem acumirkļiem jau biju savā istabā.
Tā pagāja piecas dienas, bet viss palika pa vecam. Katru rītu es izgāju uz klāja un dzirdēju, ka tas pats vīrs sauca to pašu teikumu. Kapteinis Nemo nerādījās.
Es biju jau apmierinājies un pārliecināts, ka vairāk neredzēšu viņu. Bet 16. novembrī, kopā ar Nedu un Konselu ienācis istabā, es ieraudzīju uz galda man adresētu zīmīti.
Steigšus es to atlocīju. Rokraksts bij stingrs un skaidrs, bet burtu tips mazliet gotisks un atgādināja vācu alfabetu.
Zīmītei bij šads saturs:
«Profesoram Aronaksa kungam uz kuģa «Nautila»
1867. g. 16. septembrī.
Kapteinis Nemo ielūdz profesoru Aronaksa kungu uz nelielām medībām, kas notiks rīt no rīta Krespo salas mežos. Viņš ir pārliecināts, ka nekas nekavēs profesora kungu un arī viņa biedrus piedalīties šajā ekskursijā.
«Nautila» komandieris
kapeinis Nemo.»
— Medības! — Neds iekliedzās.
— Un pie tam Krespo salas mežos! — Konsels piebilda.
— Tātad šis savādnieks izkāps uz cietzemes? — Neds Lends prātoja.
91
— Man liekas, ka ir diezgan skaidri teikts, — es sacīju, zīmīti vēlreiz pārlasījis.
— Labs ir, tāds aicinājums mums jāieņem, — kanadietis noteica. — Nokļuvuši uz sauszemes, mēs redzēsim, kas tur iesākams. Bez tam man nebūtu arī nekas pretī nobaudīt svaigu meža medījuma cepeti.
Nemēģinādams izprast pretrunu starp kapteiņa Nemo bailēm no sauszemes un salām un šo aicinājumu uz medībām mežā, es tikai piezīmēju:
— Vispirms palūkosim, kāda tā Krespo sala īsti ir.
Es sāku izpētīt pusložu karti un starp 32° 40′ ziemeļu platumu un 167° 51′ rietumu garumu atradu kādu saliņu, ko 1801. gadā bij atklājis kapteinis Krespo unkura vecās spāniešu kartēs apzīmēta kā Roca de la Plata, kas nozīmē «Sudraba klints». Tātad no ceļojuma sākuma vietas bijām jau nobraukuši aptuveni tūkstoš astoņi simti jūdzes, pie kam «Nautils» bij mazliet mainījis virzienu un nu brauca pret dienvidaustrumiem.
Es parādīju biedriem šo klints nieciņu Klusā okeana ziemeļdaļas vidū.
— Ja kapteinis Nemo kādu ved uz sauszemi, — es teicu, — tad viņš tomēr izvēlas no pasaules pilnīgi nošķirtas salas.
Neds Lends tikai galvu pašūpoja, tad abi ar Konselu atstāja mani vienu. Pēc vakariņām, kuras man atnesa mēmais un nejutīgais kalpotājs, es, mazliet norūpējies, likos gulēt.
17. novembra rītā pamodies, es tūliņ samanīju, ka «Nautils» stāv pilnīgi nekustīgi. Ātri apgērbies, steidzos lielajā salonā.
Kapteinis Nemo jau bij tur un gaidīja mani. Piecēlies sveicināja un vaicāja, vai es esot ar mieru pavadīt viņu.
Tā kā viņš ne vārda nerunāja pa to, kādēļ astoņas dienas netika rādījies, arī es atturējos izvaicāt, tikai vienkārši atteicu, ka es un mani draugi esam gatavi viņam sekot.
— Tikai, kapteiņa kungs, atļaujiet man vienu vaicājumu, — es vēl piebildu.
— Vaicājiet, Aronaksa kungs. Ja būs iespējams, es atbildēšu.
— Kā tas nākas, kapteiņa kungs, ka jums, kas esat sarāvis visas attiecības ar sauszemi, tomēr vēl ir savi meži uz Krespo salas?
— Profesora kungs, — kapteinis atbildēja, — mežiem, kas manā īpašumā, nevajag ne saules, ne tās gaismas, ne siltuma. Tajos nemājo ne lauvas, ne tīģeri, ne leopardi, ne citi kādi četrkāji. Šie meži aug tikai man vienam. Tie nav sauszemes, bet gan zemūdens meži.
— Zemūdens meži! — es iesaucos.
92
-
0 commentsLeave a comment