purvainais
purvainais
- 87., 88. lappuse
- 6/18/09 12:57 pm
- Klabināšanas raksturlielumi: 25 minūtes, 5347 baiti.
* * *
— Pirmā — apaļmutes, kurām žokļi izliekti kustīgā gredzenā, bet žaunas veras daudzām spraugām. Šai kārtā ir tikai viena dzimta. Pārstāvis — nēģis.
— Ne šāds, ne tāds, — Neds Lends iebilda.
— Otrā — ar apaļmutēm līdzīgām žaunām, tikai apakšējais žoklis viņām kustīgs. Šī ir pati galvenā skrimšļa zivju kārta ar divām dzimtām. Pārstāvji — raja un haizivs.
— Ko? — Neds iekliedzās. — Rajas un haizivis vienā un tajā pašā kārtā! Klausieties, Konsel, raju labā es jūs lūdzu, nelieciet viņas abas vienā traukā!
— Trešā, — Konsels turpināja savu, — ir storveidīgās. Žaunas tām, kā parasts, atveras tikai ar vienu spraugu, kurai vēl pieaudzis aizsarga vāciņš. Šai kārtai pavisam četras dzimtas. Pārstāvis — store.
— Ai draugs Konsel! To labāko jūs esat pataupījis beigām. Mazākais tāds ir mans ieskats. — Un tas ir viss?
— Jā, brašo Ned, — Konsels atbildēja. — Bet iegaumējiet vēl to, ka tas, kas zina šo, nezina vēl nekā, jo dzimtas savukārt atkal sadalās ģintīs, apakšģintīs, sugās un pasugās...1
— Labi, labi, draugs Konsel, — harpunists atteica, noliekdamies pie loga rūts. — Palūkojiet, te jums būs visas tās «pasugas».
— Jā, patiešām, zivis! — Konsels iesaucās. — Tas izskatās gluži pēc akvarija!
— Nē, — es iebildu, — akvarijs ir tikai būris; tās zivis tur ir brīvas kā putni gaisā.
———————
1 Tagadējais zivju iedalījums stipri atšķiras no tā, kas atstāstīts grāmatā, tāpēc te minētie zivju kārtu nosaukumi tikai daļēji saskan ar tagadējiem nosaukumiem.
Jāatzīmē, ka tagad zoologi zivis pieskaita piektajai un līdz ar to priekšpēdējai mugurkaulinieku klasei. Pēdējā jeb sestā klasē ir apaļmutes, kuras Ž. Verna laikā skaitīja pie skrimšļu zivīm.
Zivju klases pārstāvji, pēc tagadējiem uzskatiem, iedalāmi 2 grupās — skrimšļa zivīs un kaula zivīs. Skrimšļa zivis iedalās vairākās apakšklasēs, no kurām minēsim šķērsmutainās zivis ar divām kārtām (haizivis un rajas) un veselgalvju zivis. Kaula zivju iedalījums ļoti sarežģits. Vispirms tur iedala trīs apakškārtas — divējādi elpojošās zivis, bārkšspuri un starpspuri. Starpspuru apakškārta iedalās četrās virskārtās — skrimšļa ganoidi (te pieder stores), daudzspuri, kaula ganoidi un īstās kaula zivis. Pēdējā virskārta iedalās daudzās kārtās: siļķu zivis, karpu zivis, zušu zivis, līdaku zivis, vēja zivis, makreļzivis, asaru zivis, mencu zivis, kopžokļu zivis (adatvēderis), rokspuru zivis (jūras velns), pušķžaunu zivis (jūras zirdziņi un adatas) u. c.
(Pēc Ogņeva «Mugurkaulinieku zooloģijas». LVI, Rīgā, 1947. g.
125.—207. un 235. lpp.) Red.
87
— Nu, draugs Konsel, nosauciet man viņas! Nosauciet man tās! — Neds Lends mudināja.
— To es nespēju, — Kosels vairījās. — Tas tikai manam kungam pa spēkam!
Tiešām, labais zēns bij gan kaislīgs klasifikators, bet dabas zinātnieks turpretim pavisam ne, un es negalvoju, vai viņš varētu tunci atšķirt no puzana. Vārdu sakot, pilnīgs pretstats kanadietim, kas bez vilcināšanās nosauca katru zivi.
— Mugurradzis, — es biju norādījis uz kādu zivi.
— Ķīnas jūras mugurradzis, — Neds Lends papildināja.
— Ballistu dzimtas, cietādaiņu ģints, stipržokļaino kārtas, — Konsels murmināja.
Bez šaubām, no Neda un Konsela — no viņiem abiem kopā — iznāktu viens labs dabas zinātnieks.
Kanadietis nebij vīlies. Vesels bars mugurradžu plakaniem rumpjiem, lāsumainu ādu, ragu uz muguras, spurinādamai četras rindas dzeloņu abās pusēs, ņirbēja ap «Nautilu». Tiešām, brīnišķs šo dzīvnieku ietērps — mugurpusē pelēks, ap vēderu balts, krēslaino viļņu virpulī zibošiem plankumiem nosēts. Starp tiem neskaitāmu raju pulks plīvoja kā vējā izkārts galdauts, un es ar lielu prieku tur pamanīju arī Ķīnas jūras raju ar dzeltenu rumpja virsdaļu un sārtenu vēderu, ar trijām adatām virs acīm. Tā bij retas kārtas zivs, gadrīz neticama Lasepeda laikā, kurš to bij redzējis tikai kādā japaņu zīmējumu krājumā.
Divas stundas no vietas vesela jūras iemītnieku armija pavadīja «Nautilu». Viņiem tā rotaļājoties un šaudoties, it kā sacenšoties straujumā, skaistumā un mirdzumā, es tur saskatīju zaļās lūpzivis, sarkanās mulles ar divām melnām svītrām, jūras grunduļus ar ieapaļu asti, baltu muguru un mēļiem plankumiem uz tās, Japanas skumbrijas, šīs jūras apbrīnojamās makreles ar zilu ķermeni un sudrabainu galvu; tad mirdzošas, debess ziluma zivis, kuru skaistumu grūti pat aprakstīt; svītrotās jūras karūsas gan dzeltenām, gan zilām un melnām spurām un it kā lentu apvilktām astes malām, ko sešas «jostiņas» it kā iežņaudza korsetē; jūras slokas — aulestonas, kuru sevišķi eksemplari sasniedz viena metra garumu, Japanas salamandras, dzeloņainās murenas, sešas pēdas garas čūskas ar mazām, spridzīgām acīm un plati atplestām zobu pilnām mutēm.
Mūsu sajūsma un apbrīna pieauga arvien vairāk. Pārsteiguma izsaucieni nerima. Neds nosauca zivis, Konsels tās klasificēja, es jūsmoju par žig-
88
-
0 commentsLeave a comment