- 66., 67. lappuse
- 6/17/09 01:51 pm
- 5536 simboli, 29 minūtes. 190 simboli minūtē.
* * *
Es netraucēju viņa pārdomas, bet turpināju aplūkot visu, kas šajā brīnišķīgajā istabā vēl bij sakopots.
Līdzās mākslas priekšmetiem te bij arī bagāta retu dabas produktu kolekcija. Galvenām kārtām kapteiņa Nemo paša savākto augu, gliemežu un tamlīdzīgu okeana iemītnieku izlase. Telpas vidū, elektriskas gaismas apmirdzēta, šļāca ūdens strūkla un izlija atpakaļ baseinā, kas bij darināts no milzīgas gliemežnīcas — tridaknas. Šim skaisti izrotātam moluska apvalkam bij mazākais savi seši metri, tātad tas apmērā pārsniedza pat tās krāšņās tridaknas, ko Venecijas republika savā laikā dāvināja Fransuā I un no kurām Parizes Sv. Silpicija baznīcai pagatavoti divi milzīgi kvēpināmie trauki.
Apkārt šim baseinam skaistās, vara skrūvēm piestiprinātās vitrinās bij sakārtoti un novietoti jūras retumi, kādus jebkad redzējusi dabas zinātnieka acs. Viegli iedomāties, ar kādu specialista līksmi es tos aplūkoju.
Zoofitu nodalījumā bij redzami divu šādu grupu interesantākie pārstāvji: polipi un adatādainie. Pirmajā grupā bij redzamas tubiporas, vēdekļveidīgās gorgonijas, maigie Sirijas sūkļi, Molukas salu koraļi, jūras spalvas, Norveģijas jūras brīnišķīgie augi, dažādas ombelilerijas, alcionarijas, vesela madreporu serija, kuras mans skolotājs Miln-Edvards tik gudri sadalījis nodalījumos un kuru vidū es ievēroju brīnišķīgās flabelinas, Burboņu salas okulinas, Antiļu salu «Neptuna ratus», visdažādākās koraļu sugas un visbeidzot dīvainos polipus, kuru savienojums veido veselas salas, kas kādā jaukā dienā kļūs par kontinentiem. Adatādainos, ko klāja bruņas, šeit pārstāvēja dažādas jūras zvaigznes, pantakrinas, komatulas, asterofonas, jūras eži, holoturijas utt. Tā bij vesela šās grupas individu kolekcija.
Mazliet nervozāks konchiliologs1 nudien apmulstu pie vitrinām, kurās bij izstādīti neskaitāmi molusku paraugi. Es tur saskatīju nesamaksājami vērtīgas kolekcijas, kuru sīkākam aprakstam man tomēr pietrūkst laika. Pēc atmiņas pieminēšu tikai krāšņo «karaļmēteli» no Indijas okeana; tā simetriski baltie plankumi spilgti atplaiksnījās uz sarkanbrūnā fona. Karalisko, adatām apaugušo, spilgti krāsaino spondili, reti sastopamu Eiropas muzejos, kuras vērtība pēc manas saprašanas sniedzas līdz divdesmit tūkstošiem franku. «Amuriņu» no Jaunholandes ūdeņiem, kurš arī visai reti sastopams. Senegales sirdsveidīgos eksotiskos dzīvniekus, baltās, trauslās divvāku gliemenes, kuras vislēnākā vēja pūsma var iznīcināt kā ziepju burbuli, Javas
———————
1 Zinātnieks, kas pētī gliemjus. Red.
66
daudzējādās «laistītājas», lapu pārakmeņojumiem izrotātas, dabas zinātnieku augsti vērtējamās kaļķakmeņa caurules, veselu rindu pumpaiņu, gan Amerikas piekrastēs zvejotu dzeltenzaļganu, gan tumši brūnu no Australijas apvidiem, gan atrastu Meksikas jūras līcī, ievērojamu ar zvīņveidīgiem apvalkiem, un atkal dienvidjūrās mājojošos un it sevišķi reti sastopamos Jaunzelandes apkaimes «piešus». Tālāk vēl varu minēt brīnišķās, sērotās tellinas, ārkārtīgi vērtīgas citeras un venusas, Trankbara apvidus režģainās kadranas, marmorētus «zābaciņus» ar plaiksnojošām perlamutra zvīņām, Ķīnas jūras zaļos papagailīšus, tikpat kā nepazīstamo koenduli sugas konusu un dažādo pasugu porcelanveidīgas gliemenes, kuras Indijā un Afrikā tiek lietotas mūsu metala naudas vietā. Un tad Austrumindijas vērtīgo gliemezi «jūras lepnumu», litorinas, dofinilas, turitelas, jantinas, ovilas, volitas, olivas, mitras, arfas, ķiveres, purpurgliemjus, lūpaiņus, tritonus, ceritas, vārpstas, strombus, pteroceras, patellas, hialas, kleodoras un visas pārējās ārkārtīgi trauslās gliemežu sugas, ko zinātne nosauc visglaimīgākajiem vārdiem.
Atsevišķā nodalījumā virknēs vijās visskaistākās, elektriskās ugunīs mirdzošās pērles: rožainas, Sarkanajā jūrā izzvejotas, zaļas, dzeltenas, zilas, melnas — visbrīnišķīgākās visu jūru pērles, starp tām arī dažu ziemeļjūru ēdamo gliemju, vārdu sakot, visretākie eksemplari. Dažas no šīm pērlēm bij lielākas par baloža olu un dārgākas par to, ko ceļotājs Tavernjē pārdeva Persijas šacham, bet skaistuma ziņā pārspēja pat imama Maskata pērli, ko es uzskatīju par visskaistāko pasaulē.
Vispār šīs kolekcijas vērtība nemaz nebij aprēķināma. Kapteinim Nemo vajadzēja izdot miljonus, lai iegūtu šādu krājumu, un es sāku domāt, no kurienes viņam rodas nauda, lai apmierinātu savas kolekcionara iegribas, bet tajā acumirklī viņš man sacīja:
— Jūs aplūkojat manas gliemežnīcas, profesora kungs. Patiešām, tās var interesēt dabas zinātnieku, bet man personīgi tām vēl kāda cita, valdzinošāka nozīme. Es tās esmu izzvejojis pats ar savu roku, un nav nevienas jūras, kuru es nebūtu pārmeklējis.
— Es saprotu, kapteiņa kungs, saprotu, kāds prieks atrasties starp šādām bagātībām. Jūs esat no tiem, kuri paša spēkiem ieguvuši savus dārgumus. Nevienam Eiropas muzejam nav tādas jūras retumu kolekcijas. Bet, ja nu es izšķiežu savas uzslavas tai, kas tad man vēl atliks kuģim, kurš to nes? Es nebūt negribu ielauzties jūsu noslēpumos. Un tomēr man jāatzīstas, ka «Nautils» ar savu dzinējspēku, ar mašinām, kas to virza, ar visām
67 - 2 commentsLeave a comment
- 6/17/09 05:41 pm
-
njam... tikai zinātnieks, kas pētī gliemjus ir malakologs...
- Reply
- Esu aiskustināts
- 6/18/09 11:20 pm
-
Bezvārdis
Un tāpēc nolēmu pameklēt "tridaknas, ko Venecijas republika savā laikā dāvināja Fransuā I un no kurām Parizes Sv. Silpicija baznīcai pagatavoti divi milzīgi kvēpināmie trauki."
Atradu gan tikai svētā ūdens baseinu.
http://cryocity.com/paris/22-01-05/holy_water.jpg
http://content.lib.washington.edu/cdm4/item_viewer.php?CISOROOT=/fishimages&CISOPTR=50194&CISOBOX=1&REC=4 - Reply