purvainais
purvainais
- 58. lappuse
- 6/16/09 10:15 pm
- un es prasu no jums labprātīgu paklausību. Tā rīkodamies, es noņemu no jums visu atbildību, jo jūs neredzēsiet to, kas jums nav jāredz. Vai pieņemat šo noteikumu?
Tātad še notiek vairāk vai mazāk dīvaini gadījumi, ko nedrīkst redzēt cilvēki, kas nav pārtraukuši sakarus ar pārējo cilvēci! Šis nebij mazākais starp tiem pārsteigumiem, ko liktenis man nodomājis nākotnei.
— Mēs pieņemam, — es atteicu, — tikai atļaujiet vēl vienu jautājumu — vienu pašu.
— Runājiet, profesora kungs!
— Jūs teicāt, ka mēs uz šā kuģa būsim brīvi?
— Pilnīgi brīvi.
— Bet es gribu zināt, kā jūs domājat šo brīvību?
— Nu gluži vienkārši — staigāt pēc patikas, redzēt visu, kas še notiek, atskaitot dažus atsevišķus gadījumus, vārdu sakot, jums būs tāda pati brīvība kā mums visiem.
Bij skaidri redzams, ka mēs viens otru nesapratām.
— Atvainojiet, kungs, — es teicu, — bet šī brīvība nozīmē tikai cietumnieka brīvību pastaigāties pa savu cietumu. Ar to mēs nevaram būt mierā.
— Un tomēr jums ar to būs jāpietiek!
— Jūs gribat teikt, ka mums uz visiem laikiem jāatsakās no cerībām redzēt savu tēvzemi, draugus un radus?
— Jā gan, profesora kungs. Bet nemaz nav tik grūti, kā jūs domājat, atmest to nepatīkamo jūgu, ko jūs saucat par brīvību!
— Tā tikai vēl trūka! — Neds Lends iekliedzās. — Es nekad jums nedošu solījumu, ka nemēģināšu izglābties!
— Jūsu solījumu es nemaz neprasu, — kapteinis vēsi atbildēja.
— Kapteiņa kungs, — es iebildu, — jūs aplam izlietojat savu varu pret mums. Tā ir cietsirdība!
— Gluži otrādi, profesora kungs, tā ir žēlsirdība! Jūs pēc cīņas esat kļuvuši mani cietumnieki. Es saudzu jūs, lai gan mana pirksta mājiena pietiktu nogremdēt jūs okeana dzelmē! Jūs man uzbrukāt! Jūs gribējāt atklāt noslēpumu, ko neviens cilvēks pasaulē nedrīkst zināt, — manas eksistences noslēpumu! Un tad vēl jūs cerat, ka es jūs izcelšu malā uz tās zemes, kurai par mani nekas nav jāzina! Nekad! Jūs aizturēdams, es nedomāju tik daudz par jums, cik pats par sevi!
58
-
0 commentsLeave a comment