purvainais

Šis tas par Salaveci un Sniegbaltīti
1/2/08 02:23 pm
Senie ķelti uzskatīja, ka eglē mitinās meža gars, kurš pieprasa asiņainus upurus—cilvēku un dzīvnieku iekšas, kuras druīdi regulāri iekāra koka zaros. Kad kristīgā baznīca aizliedza upurēšanu, Eiropas tautas iekšējo orgānu vietā sāka karināt eglēs no koka (vēlāk—stikla) izgatavotus bumbuļus, bet zarnas tika aizstātas ar auduma un papīra virtenēm.

Savukārt Salavecis ir cēlies no senas un ļaundabīgas ķeltu dievības, Varenā Ziemeļu Veča, kurš bija ledainā aukstuma un sniegputeņa pavēlnieks. Ziemeļu Vecis apstaigāja mājas ar linu auduma maisu rokās, bet nedalīja vis dāvanas, bet gan ievāca upurus, kurus tam bija aizmirsuši dot gada laikā. Veča vizīte nevēstīja neko labu—parasti pēc viņa aiziešanas mājās palika tikai sastinguši līķi. Lai pasargātu ciematu no briesmīgās vizītes, druīdi veica kopējo upurēšanu—salā izģērba un piesēja pie koka jaunu, nevainīgu meiteni. Iespējams, ka tieši viņas sasalušais, balti apsarmojušais līķis kļuva par jautrās Sniegbaltītes—Salaveča pavadones—prototipu.

Avots goblina strupceliņš, tulkojums mans.
Current Music: zumdumbum
Current Mood: morose
0 comments Leave a comment