purvainais

Par gnīdstulbeņiem uz riteņiem, diviem un četriem.
12/28/07 04:09 pm
Ievadam—citāts. Un nevajag meklēt āvārijas signāla pogu, lai man pateiktos, bet gan spied uz pedāļiem, lai pazustu no manīm.

Gnīdstulbeņi ir tie, kuri pēc ielaišanas joslā vai ielaišanas no mazāk svarīga ceļa mirgo savu auto avārijas gaismas.

Tādus un tādas jāizvelk no jamo plastikmetāla gumijripu čaumalām un jādod pa purnu, pa purnu, pa aknām, un atkal pa purnu ar sūdainu zābaku! Lai šķīst asinis, lai strutas palīdz slimajām smadzenēm apjēgt laimīgas dzīves un labklājības principus.

Dzīvosim labāk, kad brauksim izmantojot rāvējslēdzēja principu un elementāru pieklājību, nevis kaut kādus pašiztizlotas no dirsas izvilktas pateicību normas.

Esam taču civilizēti eiropieši, nevis kaut kādi mežoņi, блядь!

P.S. Un vēl—par iešanu pa ietvēm un dažiem злоебуч'īgiem ciskudrillētājem. Velosipēdist bez zvaniņa, domā, ka man ir acis pakausī, lai nojaustu tavu tusnījoši elsošo gnīdošanos nespējot mani apdzīt? Iegādājies zvaniņu un zvani, ёпт, nevis rādi nīgru харю!
Current Mood: pensive
0 comments Leave a comment