| 5:11p |
Kā students mācās
Tipiska trešdiena. Modinātājs 7:30, tiek ignorēts. Pirmā lekcija ir 8:45, Zoomā. Mākslas pedagoģija. Kad tā bija klātienē, es laikam 2x neaizbraucu, jo es vienkārši nespēju piecelties, toties vienreiz aizbraucu rekord-ātrumā - no Codes ielas līdz Kronvalda bulvārim 16 minūtēs, ar velo. Šorīt no gultas izlīdu 6 min pirms lekcijas sākuma. Labi, ka L. atnesa kafiju un sacepa maizītes (vakar es taisīju kafiju un cepu rīta kartupeļus!). Neieslēdzās Zoomā mikrafons un es nevarēju noprezentēt savu darbu. Stulbi. Nu nekas jau traks, prezentēsim citeiz, bet man gribējās vismaz vienu izdarītu darbu. Nākošā lekcija uzreiz pēc tam, Kritiskais dizains. Vēl labi visu uztveru. Tomēr sevis izklaidēšanai nolemju pacelt savu galda virsmu uz visaugstāko iespējamo un nu man ir stāvgalds. Tas ir IKEA galds, tāpēc tas protams nav ideāls un mana stāvēšana nav pilnīga (man tomēr jāsaliecas, lai klabinātu taustiņus). Lekcija beidzas 5 min agrāk un es beidzot aizeju nomazgāt seju (pag, bet vai es iztīrīju zobus?). Nākošā 12:10 pie Helēnas Demakovas par Latvijas laikmetīgajiem māksliniekiem, grūti koncentrēt uzmanību, sāku slidināt telefonu. Lekcijas vidū apleju rolltonus un turku zirņus no saldētavas, manas pusdienas. Beidzas lekcija. 13:45. Vajadzētu kaut ko darīt, bet nonāku horizontālā pozīcijā atpakaļ gultā un pamostos 16:05 - tieši uz Taurena Estētiku. Noskrienu iekurināt krāsni, pa to laiku lekcija jau sākusies. Apbrīnojamā veidā es vispār nespēju uztvert viņa teikto - ne klātienē, ne tagad Zoomā, ne ar austiņām. Reiz arī L. paklausījās kādas 30 min un viņa man saka - nu bet tu klausies! Visu taču var saprast! L. pārfrāzēja Taurena teikto un man uzreiz pieleca. Es arī tagad neklausos, jo es vienkārši nevaru uztvert, man skan fonā. Jāatzīst, ka ne es vienīgā grēkoju ar Taurena lekciju - ļoti bieži netīšām kādam klausītājam ieslēdzas mikrafons un mēs varam klausīties sadzīves ainiņas, piemēram, vai ar 10 eur pietiks, lai veikalā nopirktu nepieciešmo. Lekcijas tiek ierakstītas, naivi ceru, ka es varēšu kādā brīvā brīdī (savā dzimšanas dienā, Ziemassvētkos vai jaungadā, jo tos jau neļaušot svinēt lielos baros) paklausīties. Jā, un šādas ir manas trešdienas - garo pusdienu pauzi es guļu. Un es pat neeju gulēt pusnaktī, vienos vai divos, es dodos pie miera ap vienpadsmitiem! Un man tāpat nepietiek. Viss rūdījums no inženiera laikiem sākot darbu birojā jau 8:00 ir pilnībā izčabējis. |