|
|
|
|
|
|
|
Virtuvē vārot makaronus, sāku aizdomāties pa cilvēku. Piemēram, situācija. Cilvēkam nepatīk, kāds viņš ir, un nolemj mainīt savus uzskatus un uzvedību. Pēkšņi tas īgņa, kas visu laiku stāvēja malā un neko nedarīja, tikai skatījās, tagad ir visos pasākumos, ar visiem draugos, visu laiku smejas, pat ja īsti nav par ko. Līdz beidzot viņam apnīk tēlot visu draugu draugu, un viņš atkal kļūst par malā stāvošo īgņu.
Un tad es tā aizdomājos. A priekš kam man tas viss? es esmu tas cilvēks, kas var dzīvot bez citiem. Jā, sākumā ir grūti, bet cilvēks pierod pie visa.
Nepaveiksies mīlestībā, varbūt vismaz kļūšu par karjeristi.
a da nahuj man tas viss?
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
No rīta uz brīdi bija pat labi. Skatījos uz tiem uzdevumiem, un jutu neizskaidrojamu, spēku sevī, jo es to zinu. Bet pārējās meitenes - viņas nebija tikušas tik tālu, cik es.
Laikam viss gads būs viena vienīga mācīšanās. Līdz kādam aprīlim, un tad jau klāt eksāmeni. Un tad - universitātes un līdzīgas herņas. Tomēr pēdējie gadi kopā ar tevi ir bijuši neiedomājami rēcīgi. Paldies. Es arī nezinu, ko bez tevis darīšu. Kā tas būs, sēdēt kopā ar svešu cilvēku un zubrīt citas, augstākas gudrības.
Dienas beigas, kā parasti, kardināli atšķiras no dienas sākuma. Jau atkal sapratu, ka man nepatīk viņas runāšana. Es laikam esmu klusākas, bet valdonīgākas dabas. Ho, ho, ho un 99 pudeles ruma.
Beigās pat sajutu pret sevi tādu kā žēlumu. Nez, varbūt man ir kādas no sociofobijas pazīmēm. Visi iet un gorās uz tās skatuves. Nu labi, dejo. Bet man negribas būt tajā iekšā. Mani, nez kādēļ, tas neaizrauj. Un es stāvu viena pati malā. Jau atkal.
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Cik gan dažādi ir cilvēki. Nē, mēs taču nevaram būt visi vienādi. Nevaram visi raudāt, kad ir skumji. Nevaram beigt cīnīties, kad jau ir par vēlu un nav ko glābt. Mēs nevaram kopīgi pēc nāves nonākt ellē. Un tad tu skaties šeit, Cibā. Lasi tos ierakstus. Un salīdzini. Cik otram ir jautri. Cik vēl kādam ir smagi. Cik otrs aizstāv savus draugu, kuram nodarīts pāri. Tad tu salīdzini šos smieklus, agresiju un pohuismu ar to, kā pats šobrīd jūties. nē, mēs tomēr nevaram visi kopīgi nonākt ellē vienmēr kāds izcelsies un aizies uz debesīm vienmēr kāds izcelsies un aizies ātrāk
Galvá san: sky is over
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
August 2008 |
| 1 | 2 | 3 | 4 | 5 | 6 | 7 | 8 | 9 | 10 | 11 | 12 | 13 | 14 | 15 | 16 | 17 | 18 | 19 | 20 | 21 | 22 | 23 | 24 | 25 | 26 | 27 | 28 | 29 | 30 | 31 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|