Es tik ļoti gribu tevi ienīst.

Bet tu nekad neuzzināsi, ko esi man nodarījusi.

Kāpēc laiks velkas tik lēni?
gribu beigas

Smieklīgi.
Man gan nav, kam acis izraudāt. Vairs ne.
tad lai nu tā paliek.

redzēt. tikai reizi redzēt.

.
tiešām.
lai gan nav nekāds Jaunais gads, kam apakšā pavilkt strīpu, bet tomēr.
beidzies. laikam tā tas jāsauc. visi esam izdarījuši savu izvēli.
tu izvēlējies palikt ar viņu.
man prieks.
lai veicas.

redzēsim, kā viss noritēs tālāk. kas zina, varbūt tā ir tikai pauze.

kad Dievs aizver kādas durvis, Viņš atver logu.
Tikai neieskrien rūtī.

Dievīga dziesma. Arī klips. Pēdējās dienās acīs bieži trāpās transvestīti. Varbūt tas ir "apslēpts" mājiens par vienīgajiem vīriešiem manā dzīvē. Man jau nekas nebūtu pretī.

Galvá san: The Knife - Pass This On

TU aizgāji.
Aizgāji, lai pēc pusotra mēneša atnāktu un vardarbīgi, man negribot, aizvilktu projām manas
cerības un saraustītu dzīvi. Un tad atkal aizietu. Šoreiz pavisam.

Es jūtu, ka drīz sabrukšu. Tas jau sāk parādīties skolā, kad ar katru dienā aritmētiskā progresijā pieaug to minūšu skaits, kad acīs sariešas asaras.
Ja es kādam pateiktu, es laikam tai pat brīdī...
Bet es neteikšu. nevienam. nevienam. nevienam.
Nekad.

Es neko nedarīju. Laikam jau varēju. Bet nedarīju. Gaidīju, ka viss ritēs savu ceļu. Bet nebiju rēķinājusies ne uz ko tādu.

Es atzīšos. Biju par to domājusi. Kā es justos, kāda būtu apkārtējo attieksme. Bet.. tie bija tikai nevajadzīgi sapņi, lai iemigt nebūtu tik grūti un galvā nebūtu tas stulbais tukšums.

Bet nu - laikam jau viss ir beidzies. lai gan tas tā īsti nebija arī sācies.
Man ir tik ļoti žēl. Ne vārda, ne skatiena. Un nu arī nav vairs cerības.

It kā jau tā arī ir, ka viss, kas notiek, notiek uz labu. Varbūt arī. Manas domas tas īpaši nemaina.
Par agru. Daudz par agru.
Es nebeigšu par Tevi domāt. Vēl ne.



Uz (ne)redzēšanos.

Galvá san: Bushido - Augenblick

Tu runā ar mums, bet stāsti viņai. Vienai.
Nezinu, vai tu to redzi.
Es redzu.

Viņa ir tā žilete, kas pieskaras tavai rokai, kurai tu uztici savas sāpes.
Mēs - asins lāses, kuras nomazgā tavas asaras, līdz vairs nav nekā.

Tad lai tā arī būtu.
Man patīk domāt, ka izdaru tev pakalpojumu, noslēdzoties sevī un liekot sevi aizmirst kā par draugu, lai tev nav jādara izvēle.
Šoreiz tā ir viņa. Bet man prieks. Labāku cilvēku laikam nav iespējams iedomāties.
Katram savs ceļš ejams. Jūsējie vienkārši sakrīt.
Bet es iešu pa taciņu.

Nobody fucking cares.

Tā vietā, lai rakstītu visādu huiņu, varbūt neraksti nemaz.

Es tik ļoti tev gribu nodarīt pāri.

Un pat Dima Bilans nespēj pārkliegt manas dusmas.

Neskatoties ne uz ko, šodien, kā par brīnumu, pleilistē skan laba mūzika. Lai gan starp visam 450 dziesmam ir gan jaunas, gan 5 vairāk gadu vecas dziesmas, gan tādi klasiķi kā Jimi Hendrix, Led Zeppelin un The Beatles.

Pohuisms.

Mans stāvoklis klases hierarhijā ir gauži nožēlojams. Labi, ka vismaz ir pāris nūģi, kas no manis baidās. Patiesībā, viņu ir diezgan daudz. Bet varbūt es vienkārši nepatīku ļooti daudziem cilvēkiem.

Joprojām negribu iet uz TO STULBO IZLAIDUMU.
Nez kādēļ atcerējos, kā es (pati neko nezinādama) iedzēru kaut kādu ķīmiju un cik ļoti pēc tam sāpēja.

Varbūt..?
UZ pasākumu nevajadzētu iet, man būtu nopietns iemesls un attaisnojums, bet uz after-party viss jau būtu kārtībā. Vajag tomēr dzert ar mēru. VIenalga, cik indes tajā būtu.

Varbūt.

Hm.. ko lai saku par šo dienu?
Sapņi tomēr piepildās. Varbūt ne gluži tai nesāpīgākajā veidā, bet tomēr..

Vēl vakar teicu Kristai, ka gribētu pabraukt ar savu mašinu.
Nu jā - šodien pabraukājos. Sekas, kas no tā izriet:
---> Gandrīz izraisīju avāriju. bet tur tā sieviete stāv, kad viņai jābrauc. Es nodomāju - ja nu reiz viņa nebrauc, tad braukšu es. Izrādījās, viņa domāja tāpat. bet nu - par laimi, viss beidzās labi.
---> Pabraucu garām savm dārzam. Tur tagad tā tie koki izcirsti, ka nemaz nepamanīju to ceļu, kas veda uz mūsu pieticīgajiem zemes valdījumiem.
Faktiski, šī ir jau 3. reize, kad iemanos pabraukt garām mērķim. Vispirms bija pagrieziens uz Limbažiem 2007. gada Ziemassvētkos (bet bija tumšs, un bez manis to pagriezienu neredzēja vēl 3(!) cilvēki (vienam bija brilles, tā kā štukojiet paši..). Pēc tam bija š.g. 1. aprīlis, kurš atnāca ar savu joku - pagrieziens uz lidostu ar' man gāja secen. Nu tad beidzot šodiena. Bet nu tie koki tur izcirsti kapitāli.

Kas tad vēl?
Nu, man ļooti negribējās iet mammai līdzi .. nu.. pēc.. nu pašas zināt :D
Redz kā, nevajadzēja arī!! Tā vietā es tikai gandrīz iekļuvu avārijā un pabraucu garām dārzam.

Visbeidzot.
Neskatoties uz santehnikas problēmām, kas drīz vien (visticamāk) izsaukt stāvu zemāk dzīvojošās kultūras komisāres dusmas (vairs neskaitu, kurš plūdu uzplūdūds šis būs), laikam mājās viss pamazām pierimst. Vismaz viņi runā.

Galvá san: Prāta Vētra - Ja tikai uz mani tu paskatītos

Cik smieklīgi.
Ikkatra tava darbība izraisa smīnu, kuru tu neredzi un kura esamību tu pat nenojaut.

Tev svarīgi ir tikai 2 cilvēki. Pārējie?
Mēs vienkārši esam.

Tomēr tu uzskati par vajadzīgu melot sev un citiem, ka arī kāds cits tev ir vienlīdz svarīgs.
Nav.

Un tu to zini.