Nu ko. Pēdējās minūtes.
Brālis jau kopš trijiem sācis laika atskaitīšanu.
Cerēsim, ka viss būs labi. Galvenais, tikt līdz hostelim.

Cerēsim, ka nekas neparedžets nenotiks.

Lai veicas.

Jau atkal nekā.
Tādos brīžos liekas - nu priekš tas viss.
Mūžīgais nekas.

Dīvaini, bet neizjūtu sarūgtinājumu. Ja nu vienīgi tādu kā nogurumu, bet tas no pārmērīgās fizikas rēķināšanas.


Pēdējā iespēja.
Un tā pati pagalam.

Plīštoša sapņa troksnis.

Garastávoklis: nekas un nekāda
Galvá san: MM dziesmas

X: Aizej, nopērc citronus.
Y: AAaaaa... Nu labi.
/pēc 20 minūtēm/

X: Nopirki?
Y: Jā, divus.

X: Tu skaidri zini, ka tie ir citroni?
Y: Nu ja!

X: Tie nav citroni. Tu nopirki greipfrutus.
Y: aaa!!! Nu kā es varēju zināt, ka tie nav citroni??!
X: Tiešām, kā gan tu varētu zināt, kā izskatās citroni.

es nevaru.
man jāsaliek Titāniks.

Šodien tāds patīkams pārsteigums. Pat liek burtiski atrauties no bioloģiskajiem uzdevumiem par vardītēm - astainām un bezastainām.

Tagad arī man ir uzdāvināts "Rafaello". Un par ko? Par to, ka esmu tik laba. Ha.. ha..

Un tepat - vēl viens pārsteigums. A Funny Student. Man ir zvērīgi gudra māsa. Nē, tas nav ar silstošajām ausīm. Šoreiz ir jāuzspiež uz galvas, lai kā pēc burvja mājiena nabaga puišeļa acīs zīlītes pārvērstos par divām simetriskām sirdīm.

Tātad: vakariņās šodien kaislīgs studentiņš, saldajā - skolas pirmā mīlestība, par uzkožamajiem kalpos puiša sirds (tāpat kaut kad būs jālauž), bet atveldzēsimies mēs ar vakara miglu, sakratītu, bet ne sajauktu, atdzesētu, bet ne sasaldētu, pārklātu ar baltām mākoņu pūkām un rozes pumpuru saldenā ķirsīša vietā uz glāzes malas.

Labu apetīti.

viss liekas tik sasodīti grūts...

Es arī gribētu zināt, kas ar mani notiks pēc gada.
Kāda es būšu.

Kas mainīsies.
Kas paliks.

Kaut kāda muļķe. Vai tad tiešām viss ar pirkstiņu jābaksta - šito var darīt un šito nevar!!!!!!
Tādas dusmas.
4 lādēšanas stundas kaķim zem astes.

Vēl ilgi būšu par šito dusmīga.

Garastávoklis: pissed of

Nez kādēļ, bet prātā iešāvās doma, ka kādu dienu es samaksāšu p-ar visiem saviem gŗekim, par nodarītajām pārestībām, par visiem ļaunajiem vārdiem - gan tiem, kas izteikti skaļi, gan tiem, kas tikai izskanējuši domās.

Es jau tagad zinu, ka būšu to pelnījusi.
Tāpat kā to, ka man ļoti sāpēs.

Ir tik ļoti grūti mainīties.
Dažreiz tas pat nekad arī nenotiek.
Un visas tās runas par ragu aplaušanu ir tikai to nabaga cilvēku runas, kuri dzīvē nav sasnieguši savus sapņus un jūtas neveiksmīgāki par citiem.
Nekad jau nevar zināt, kurā pusē būsi tu pats.



-----------------------------------------------------------
piedod

Izejas nav..
Velns, es neko nejūtu..
Pat, ja tas jebkad ir bijis patiesība..
Es zinu, ka tas mani sāpinās un salauzīs manu sirdi un dvēseli..
Es dzirdu tavu vārdu..
Es nevaru to izturēt kā citas meitenes..
Es nevaru dalīties kā citas meitenes..
Iedomāsimies laimīgas beigas..



Mūžam jauns, mūžam piedzēries.

Galvá san: Prāta Halucinācijas