svīters
tas laiks, kad nonāca no rokas lieliskā apziņa, kurā tu dēji olas
tu redzēji mani sāpam, tu esi prātam neaptverama
dejā griežas riņķi
pieci melhiora kvadrāti
raugs
bertoluči beluči
es beidzu raudāt tad, kad tu man pateici, ka tu esi mani krāpusi
tīrākais tiesnesis ar sēņu zupu uzlej man mazliet
uzlej kaut ko siltu, kaut ko pārāk plebejisku
obelisku strausa olu uzlej man pa zodu
es jau saodu nodevību, tā līda pa grīdu
astorijā uz bāra gulēja šķiltavas
ostankinā no palodzes nokrita pelnutrauks
trieciena brīdī kvieši iezviedzās
tu mani pacēli pāri eglēm
es ļāvu tev sevi nest
tu nesteidzies
nebija nekāds aizelsies
tu mani pieķēri pie peļķes
dzeram zaļas neļķes
es tagad vienēr eju kad
skaitu savas zeķes. |
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
