Viena lapa - Post a comment

laiks ir tīrkultūra. tā ir tik stipra kā tīrākā kultūra. tai ir visi nosacījumi, lai cičos ielikta, lai laimes nepietiek. lai visiem gaismas kamoliņiem pietiek pateicības vārdu. lai tu no mana kaligari varētu redzēt kaut niecību, kaut tu mani atnesi ar sastatnēm kopā, kaut tu mani turēji burciņā ar rosolu, kaut vai tā. ar pistoleto gaismas kungi cīnās pretestības laukos, tie ir cēlie santehniķi, trubu meistari un gaspačo antresoli. tu turi manu revolveri tā it kā tā būtu nagla cirsta ābolā virs galvas vai ar ermoņiku ņēmi nost pa gabalam dzīvības eliksīru un smērēji deniņos kā spiež kā spiež es nevaru šo laiku panest pat ne sprīdi, kur nu vēl ar gremošanas īpatnībām sadzīvot un ikmēnesi investēt ložu necaurlaižamā paviljonā ap pieri, ap sprīdīša elkoņiem, ap viņa gurniem un pakaišiem dimdot starp ēku un debesīm izpletās globs cietvielu disks serafīma svārkā tinies tas ar pulku lauka govju leca pakaļ man uz palodžu gobu. es viņam nepārmetu, es viņam tiešām liekos lohs. ja viņam patīk tīksmāties par maniem garaiņiem, es viņam lietas koku piedāvātu, ja tam kokam būtu gals, ja to varētu ar īkšķi pieturēt pie nāss un sašņauktos naktsskapīšos lidinoties apkārt gaidīt pievakari, kad tad varēs slikti uzvesties un neatbildēt uz zvaniem martinīkas liedagā vai vēl kādā citā ligzdā, kur tev atnes pītu tēju, sarofānu, sarokojas ar tevi un neatbild uz taviem jautājiem, klusē, nerunā, nemin vārdus, neatskaitās, nediktē, nedidaktē un nesvilina sārmus. esi luksofora cēlumā pār ielu raugies taisnā leņķī, tikai tavas gaismas pults varēs redzēt cauri sviestam, tikai nekausējot braukt, tikai lēnām ripinot ar lelli logā vai sēžot uz kabrioleta, vai tu mani redzi šajā logā, jā, tā ir mūsu tīrasiņu suns sieviete, varbūt gultas rāmji cieši, varbūt gultņi līdzina segu, vari palīdzināt arī, ja tavs gultnis ir lietisks un praktisks, ja tas ir atbilstošs, ja tam ir papiross, ja tam ir naglu sega, ja tam ir smagsega, ja tam ir luksofora dzirnaviņas, samalt kamiešus un ledu, samalt kultūraugu segu, mulčā izdīdzēties ārā satikt sauli, saķert kaulu, atspiesties un lēnām nazī ienest iekšā kaut ko baltu, kaut vai mutautiņu vai pat sērkociņu, nedaudz skoča un to visu pārkristīt kā lēdurdziņu. ar kobaltu.