Viena lapa - Post a comment

ar jaku pa kārtulu. viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc, ir viens tukls cirka mākslinieks, kurš. tam apkārt gaitas lēkā kā stiegras naglas. es nenesu viņam nekādas iemesla paliekas pa pilsētas ielām, jo. viens no maniem mīļākajiem māksliniekiem ir. viens no galvenajiem gaismas paviljoniem ir. viens no galvenajiem staiceles stacijas kurlmēmajiem ir. viens no visiem visuresošajiem ir. betas karotīns un diližanss ar tvaika mašīnu ir. vienā vārdā pateikts kurlums ir vai nav tas skaistākais no tuklajiem kartupeļiem. ir. viens no maniem mīļākajiem džeziem ir. viens ir viens bez padsmit tumes. vai tu mani dzirdi šajā stalaktītu karuselī. jā. viens no tuklākajiem not raugās mani cauri pierei. ko tu glūni, kas ir glūni, tas ir lūri, skaties cauri pierei. mana piere ir tik tāla, tajā varētu, bet nevar patvert cirka mākslinieka gleznu. es tev dodu savu dūri, dari tajā tikumus, dari to, ar ko tu rokā staigā aplinkus un blēj. ja tu vispār blēj. ja tu vispār taisi troksni, ja tu dūri turi rokā. ja tev patīk mana dzimts, tad tu raugi mani logā. es kā pētergailis cēls, tāds kā izdēts cēlais grēks. vai arī tu mani gribi uz stilbiem izcept, kā tu darīji tolaik, kad. mēs ar mušpapīru tīri taktiski atsakāmies celties augšā. mēs ar mūsu prāta strēli gribam uzcelt pili pa pilītei un. kad viens no miertiesnešiem ir atnesis savas cikliskās skavas, tās var deldēt ar putuplastu. ar lelli. tās var deldēt ar caunas spilgto gaismu, kas iztriecas pagalmam pie aika spaika un kaļiņingradiešiem. kā es to pēctrupes stangu biju nesis cauri pilsētai, tā tā sāka dēt tieši uz ceļa, pa visiem ceļiem satecēja drosme, tai bija. nejau gandarījumu var iegūt un ne pārvarot pretestību. nejau vienos vārtos spēlējam. nejau viens es nesu savu cirtu. esam tāds kā grēda visvisādu agregātu. droši vari teikt, droši izsakies kā sportā, kā spēlē. tu droši vari cirst ar vārdu, tu droši paliek nedroši, tu minstinies un cēli paklanies vai snīpis tavā galvas kausā kratās kā tas dara makā grabuļiem un cirstiem īleniem gailenes lakstos un mellužu stacijā gaidījām vilciena sastāvu ar kartona brošūru vēdinu vasaru, tu ar savu cienījamo vecumu, es ar savu stikla ledenes batutu uzlēkšoju kalnā, nominos pa redeli, akli sijāju auzas, akli lēkšoju kokos, akli līdumā tērēju dzīparu kodolu, ja tam vispār bija piekodināts, ka es piekodināts ar asaru vīziju.