|
bezierunu vandālisms ir izcietis sodu tereškovas robežpunktā un atgādina par gaismas paviljoniem, kas nekad nav bijuši tukši, tie vienmēr izskaistina acis un izskatās, ka acīs būtu ieviestas dēles un mēness ar dienas paviljonu ir sarunājis gaismas prātulas un prātu viņi lieto izcili, ar katru debešķīgo ierunu tiem piemīt arī kas ērmots un ātrs, lai tajā iespīdinātu uguni un lai draugi ar asfalta rūpnīcas pajām būtu uzcēluši konglomerējošu mītni visiem iemītniekiem ātriem un simtprocentīgiem kā gaismas viļņi zem zelta leģendas un drošas pašticamības ēras gatavībā būtu varējis uzvaras krājumiem piemētāt visu, kas cūkām patīk uz papīra, tās ir leģitīmas iestādes visas šīs skudru biedrības, tās ir un tām atbilst kas ajūrvēdīgs arī mans piektais gads ar pupiņu līmi bija gaidītākais skandāls visā ermoņiku vēsturē un vilktais cisternu spiedpogs varbūt pat būtu varējis viņas kaitināt, ja tamburīns bītos rīkstes un tā tante ar lēdurgu uz pleciem veicināja manu suņa dzīvi es dievināju kuldīgas drupas un gaisma cēlās pēdējā pēc maniem pīkstieniem ieregulēja pulksteni un ar ciprešu verandu uz plakstiņiem vīngliemezis rāpās piepēs un ēda kokiem garozu nost ar visu mīkstumu kam tu izskaties tik laba cēlā drošsirdība vai tad tikumam nav pieglaudies kāds runcis vai tik piemājas mežā neganās govs ar auskariem un vai viņas dēlam nav piektā pakāpe kuldīdznieku cīņās un tas putuplasta ercens, kas ar gandarījumu laiza pirkstus un tekalē kā tekalēt vien māmuliņa var tā ir ar savu aptieciņu pienākusi pie puiša piena vedēja un dod viņam savu smaragdiņu, lai tas uz lūpām uzsmērē tūlīt paliks žirgtāks un visas iedomu precības būs kā ar plūškoku ganībās tā ar pastalu ilkņiem kvēlās spuldzes maldināts lasīju grāmatiņu kamēr paliku pliks ar žurku uz virslūpas un tāds tējkannas barons es biju ar muižu un kuldīdznieku sarunām pie tējas mēs vienmēr kurinājām uguni, lai garainis šis garais stāvs nevarētu uz mums skatīties no virsaišu puses, mēs ar liķieri viņam izlējām ligzdu smiltīs un tad ielikām tur figūriņas kurināt gaļu un viņi ar kauliņiem mērīja izcilņus un tad lika liķieri tējā un tad dzēra ar pirkstiem pret gaisu un ūkas lējējam vēl bija vajadzīgs atnest kliņģeri un tad viņi ar pieciem pariktes lodāmuriem gailēja un tveicēja pokemonus un arī lēja no alvas ūsas un kliņģerītes mikroskopiskā olimpiādē eklēru stafetē un ar pieliekamu krādziņu un diegiem ap kabatām. |
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
