gatavs anniņ apsedzies uz terases pīles dzēra tasītes lietus tās pielija no jauna un no jauna varēja dzert no tasītēm asiņu kafiju un desu varēja ēst ar muti tajā bija zobi kas palīdzēja tasītēm klusēt tāpēc visi kas jelkad bija bijuši uz mazajiem šķīvīšiem zināja cik tur ir vietas drupačām un putraumu desas gariņiem un viņiem visiem rokās bija dekoratīvie cimdi nejau siltumam vai aizsardzībai pret saules iedarbību un arī degunā lietussargus viņi nebāza lai pasargātos no norkišņu dažādības bet gan lai pielaikotu saulesbrilles vietās, kur tas bija kategoriski aizliegts bija aizliegts iet uz baletu katedrālē bija aizliegts urinēt apstādījumos bet apstādījumus kopa organizētas grupas tās braukāja ar iekšdedzes dzinēju brillēm un kapāja zemi ar grābekļiem sita viens otram ar grābekļiem un skrāpēja acis ārā pienācējiem un piebraucējiem un visiem, kas gribēja viņiem atņemt kumosiņu zemes un uz sejas parādījās zemenes tās varēja vākt saujām un likt mutē, kas atradās zem soliņa, bet seja atradās saulē un zemenēm patika sauļoties ar saviem sarkanajiem vaigiem tās lieliski piestāvēja sejai un dažas zemenes arī varēja iekarināt ausīs un klausīties kā pa leternām tiek translēta klasiskā mūzika kāda uvertīra serenāde vai rokkoncerta kaverversija kā govīm patīk pie piena pieliet mazliet terakotas siera ar vigvamu stalažiņām tā brodskim patika dzert bušmili un viņš tik daudz piepīpēja savus rītus, ka pamosties varēja vienīgi caur dūmiem zem deguna turot bļodiņu kur nospiest tarakāniņus un viņu spārniņus sarullēt paklājiņā un izlikt uz balkona tur pēc tiem nāca baloži kā pēc pārtikas paciņām un piezilināja visus zilos dūmus, kas kāpa bēniņos un piezilināja visu gaisu ar tiem zilajiem dūmiem ka tie sariesās asarās un zāģītis skrējās ar vilcienu un gandrīz uzvarēja raundā un varbūt kādā stafetē bet tikai ne stafetē kur ar pinceti vajadzēja izļurcēt puņķīti un ietīt to pūķu spārniņos ko papīpēt kā kotlešu papīrīšus kas mazliet plankumaini no eļļas. |