Es tagad mazliet pastučīšu tā kā paklauvēšu sakot, ka kaimiņš ceļot māju saražojis kaudzi kokmateriālu atgriezumu, ko atļāva man savākt tur man sanāks siltumnīca un malka daži materiāli ir pat kādus sešus metrus gari es viņam vēl bonusā izvedu būvgružus pa ceļam tagad pāri pagalmam sauc kādas cigaretes man par to atvest es saku ka nevajag viņš saprot ka nevajag bet tā pat atvedīs pirms tam teica ka atvedīs šokolādīti vai tortīti es teicu, ka man saldumu pietiek, divas pilnas atviltnes, ka kokmateriāli būs mana tortīte vēl tur kādas desmit paletes ievilku šķūnī un trubas, ko tomātu podos ierikot laistīsanai tāds lūk sūdzambībele esmu. Starp citu, bībelei ir jauns nosaukums - bībelene, tas man ļoti patīk. Bet man arī patīk sajūta, ka neviens par mani neko nezina, bet sliktā sajūta rodas no tā, ka uzstādījums ir neko nestāstīt, bet ja sanāk izpļāpāties, tad ir tāds whē, bet ja stāsta visu, tas ir pat labāk kā nestāstīt neko. |