Viena lapa - Post a comment

sveiki, te likopodijs plāksters, un tas arī viss. vairs nekā nebūs. it kā apmānot, viņš bija noliecis galvu. ko krokodils dara ar noliektu galvu. no dažām ainām ir skaidrs, ka pie dzeroša lauvas piepeld bruņurupucis un traucē likt mēli ūdenī un lauva garlaikots pagriež galvu prom, bet, cik garšīgi ēd gorilla ananāsu, banānu un bumbieri. tas viss ir iegūts vizuāls materiāls smadzeņu priekšdaivā. to var apstrādāt, lai padarītu par lētu triku un vispār par lētu plēvi. dārgākas plēves ir ar tonējumu un tā tālāk. ja kādam vajag, tad viņš par tām maksā un tad var pašikot ar kristāla apdari salonā. tādas visādas driskas viņš bija sagrābstījies sitot laiku neaizņemtajā kaut ko stulbi formulē it kā formulē mēģina scenāriski bilst bet tad neinteresē pat nevienu vispār un viņš ir tik garlaikots bet tas ir vajadzīgais instruments jo viņš tagad sev saka, ka jāpievērš uzmanība visam kas parādās kur parādās garlaicīgajā uztveres laukā viņam nepatīk nedz sava primārā uztvere ne tas ko viņš ar to varētu darīt viņš negrib būt robots kas pārstrādā vielas viņš vispār uzskata, ka ir notikusi kļūda un ka viņš dzīvo kļūdā tāpēc var tikai atgremot kļūdas blakusproduktus un pat īsti never, ka tas kaut ko atrisinātu vai atrisinās bet vienkārši paliek uz vietas un pat negaida ka kaut kas noskaidrosies paies un atnāks vai atnāks un paies un atnāks kaut kas jēdzīgāks viņš vispār ir/nav naivs kāda starpība visu tikai gremo pārgremo atgrūž nepieskaras izvairās un tā viņš to savu borta žurnālu pilda necerot ka tas kaut ko vēstīs nedz pašam nedz citam nedz vēlāk nedz tagad bet vienīgais kas to lieliski iepilda ir atbrīvošana viņš atbrīvojas no mezgliem viņš neko nebūvē viņš atbrīvo saspringumus sapiņķerējumus viņš būtībā ir gatavs saplūst ar bezgalīgo bet tādā tīri pasīvā veidā jo viņš negrib balvu negrib atalgojumu par pūliņiem protams nav slikti dažādi bonusi bet tos viņš ņem tikai tāpēc ka varbūt vēlāk kaut kur tie aizpildīs kādas nevajadzīgas aktivitātes prasību bet tajā pašā laikā paliek indifirents pret notiekošo tikai vārgi izvairās no riskiem briesmu potenciāla un tā tālāk pilnīga amēbas darbība bezdarbība ko tu gribi nomizot kartupeli? nu tad nomizo to ar briesmīgām acīm un sīpola palīdzību izdali kārtis, kas kaut ko vēstīs kopējais iedzīvotāju masai kas uztur saimniecisko darbību, kas attur sabrukumu tāpēc iedzīvotājus vajag izklaidēt ar filmām lai viņi nenāk pie viņa ar lāpām lai neuzplijās lai ir nodarbināti ar ekonomisko aktivitāti un netirzā viņa metafiziku or some shit tādā stāvoklī nonācis viņš to visu aptvēris it kā nekas vairs tāds netraucē kaut kas ir atbrīvots un palaists lielajā gaisa resursā kur tas izklīdinās un pārstrādājas vispārējā ēterī atpakaļ bultas vairs nevarēs šaut jo akregātstāvoklis tagad ir citās reālijās un viņš domā kas vēl viņa pasta kodu varētu apdraudēt tuvākajā laikā protams novecošana un melnais māls un tā tālāk varbūt vīns varbūt kefīrs un viņš var uzbrukt burvjiem no aizsapņotiem valņiem un ar īsajiem viļņiem un pilnajiem vaļiem viņš ienāk odiseja dzejas pasaulē kur ir gara brīvība un alpīnisti karājas no roņu zobiem te parādās pilnīgi citas parādības un tajās viņš varētu pavadīt mūžīgi tikai atkal fiziskā nemierība viņam liks iet pīpēt, dzert, ēst un kustēties fizikālos lielumus pārvarēt, izvairīties no briesmām, nākt atpakaļ atkal noregulēties atpūsties patuvoties sapņu valstībai un tad tas turpinās atkārtoties līdz ārējam triecienam, kurš izmainīs vai izbeigs visu, bet par to viņš negrib domāt, jo vispār negrib domāt, viņš grib atrasties bezdomu pasaulē, jo pārāk labi saprot, ka tas, kas nāk viņa galvā ir apkārtējo produktu darbs visas parādības kas ir safabricētas aiz kurām ir nodoms vai nejaušība, kas ir sagatavotas uzražotas radītas tās ietekmējas savā starpā rada mutācijas un parādības un šīs parādības tiek patērētas apēstas, izgulētas, izmīcītas, izdirstas, satīrītas un viss sākas atkal un joprojām no jauna un eksetera ad infinitum bum bum un kāda starpība to visu izvīstot cauri savītām svecītēm un nodedzinot un sakapājot visi darbības vārdi viens ar otru strādā un viens ar otru sastrādājas vai pārstrādājas vai izgail un uzliesmo un atkal sakrīt mālos nosēžas saberžas satrun un sabirst un kāds tos atkal saslapina salipina savirpina un izstabulē uz sienu mūriem tie kaut ko vēsta pavēsta pavēsta pasmird padzirda pairst nokalst nobirst saslauka sapūš vējš cepurē smiltis noslauka brilles sasukā matus izkrata blaktis blakus nokrīt rublis paveicās ieliec kabatā izņem noliec uz letes pielīmē skatlogā pārdod nopērc atdod paņem nozodz pakar sadzedzini salauz ieslēdz pieslēdz internetam sakod lūpas satraucies uztraucies nomierinies sakombinējies sakomponējies un tā tālāk pats tas process jau ir tas vai ne pats tu stāvi malā un skaties cik tev labi iet vai cik sērīgi vai cik rūgti grūtī bēdīgi vatever viss ir vatever un viss tāds nav un ir un nav un ir iekšā ārā kamēr spams satek sūkām nāsīs kamēr ar poda birsti iztīri nāsis tikmēr cūkas jau ir kotletes un rūgušpiens ir ūsas un mutauts ir iestrēdzis dibenā nevarēja iznākt līdz galam ārā tu to pavelc un izvelc baloniņu un skrien ar to baloniņu priecīgs kad to pārdur vārna tu viņai svied ar alarm alarm siera zvaniņu un kaut kā tā un kaut kā tā joprojām un visiem gājējiem ir beretes un pieres un sviedru trauks pie rokas un kaut kā tā un kaut kā tā joprojām un uz visiem laikiem forever and evar asylum un burkāns aug savā dobē un dobē aug arī rododendrs un burkāns paspiež roku paspiež roku uzvalkam un ievelk roku līdz elkonim līdz padusei un zvaigznēm iesmaržojas ar versace uzpīpē iekurina plīti uzsilda tēju padzer to izmazgā krūzi uzsilda ūdeni ieber tēju izdzer uzlej ievelkas savelkas izpūš dūmus nopūšas izdzer krūzi izmazgā zobus paguļ padzer paguļ paēd pastrādā panogalina laiku palaiskojas pabesījas palasa paraksta o paraksta o paraksta paraksta pats savu verdiktu bet tādu kas paredz izejas dūmus un dūmu izejas tad tāda mehanizēta māja iet pa kalniem ar garām kājām un tur dzīvo raganiņa un vāra sižetiņus putriņām un tās putriņas visi grib iegūt jo tās liek sajusties dzīvam vismaz uz kāda cita laika rēķiņa un tad tev jāiemācās pašam sevi regulēt noskaņot reflektēt pilns kambaris ar darbībām ko darīt šajā pulsējošajā un vemjošajā dzīvē un tad ir miera betoniņš kādu laiku kontemplācijas un zelta laikmets un tā tālāk un tā joprojām un tā joprojām un tā tālāk.