Viena lapa - Post a comment

un pēckara gadi bija šaušalīgi bija ar ratiem jābrauc pa iztukšotām iekšām un jāvāc kaut vai zarnas ar ko iekurt uguni salauza krēslu un ar to nodūra gulbi nu ar aso kāju iedūra viņam krietnumā u saslaucīja zarnas zem krēsla tad iekūra uguni un sildīja kājas un gāja ar gariem zobiem pa kupenām tad pa slapjdraņķi un tad jau puņķu taciņa bija iestaigāta un iestājās pavasaris sāka no debesīm krist ogas un viena trāpīja zvirbulim mutē tas aizrijās un asarām acīs noslaucīja savu seju ar sauju tad viņš sapogājās un gāja pēc mērces uz pārvaldi atnesa arī avīzi ar ko izlīdzēties un uz viena slīpuma salauza muguru tad viņu pa tērcītei vien nesa sēņu skudras un aiznesa pie brezenta pārvalka tas viņam atpogāja bikšupriekšu un sāka izsūkt visu indi tad saspļāva to bļodā un uzcienāja brezenta jaunkudzi tā teica ka zupa ir izdevusies tad viņi rokās sadevušies gāja pēc uzvalka un iebriduši līdz padusēm amorfajā gāzē saprata ka bez glāzēm viņiem pietrūkst arī konjaks un cūku ribas tad viņi sapogāja rokas kopā un ienira amorfajā terasē un tas bija viņu liktenīgais gājiens jo no tā brīža visas ametista brokātiem rotātās viņiem rādīja ceļu un tas izrādījās pareizais un vienīgais iespējamais jo brokāta kodekss paredzēja nevienlīdzību starp cieņu un saprtni un sātaniskās grāmatas bija viņu olnīcas sadalījušas odzēs un papirusu druskās tāpēc bez ciprešu kālija šajā gājienā piedalījās arī ludzas pareizticīgo baznīcas tirgzinis un brezenta jaunkudzes māsīca kas īsās biksēs bija iznākusi ziemas spelgonī lasīt protozepānu un bija jau salasījusi pilnas kabatas kad istabā ienāca manžetes un saslējās pakaļkājās kā mati augstu debesīs nonākuši saprot savu divējādo dabu tā arī šajā pasakā amizieres būtībā neko citu kā kālija kafiju nebija redzējušas savos divdesmit piecos piecūkātajos gados un klausījās uz oldtaimeriem kā oratoru rosolu saēdušamies klosepāniem un beigās vēl salauza vienu ribu, jo renstele izrādījās nepiemērotu zobu tīrīšanai un viņiem bija miesaskāre.